27336-3
Es, māmiņ, jauna miršu,
Kur liks manu vainadziņu?
Kariet manu vainadziņu
Āra liepas galiņâ,
Lai vējiņi purinaja,
Lai saulite balinaja,
Lai skatàs tie ļautiņi,
Kas man laba nevēleja.

33465-1
Moderite man vaicaja,
Kad būs kāzas kazleniem.
Vilki, zvēri viņus zina,
Es ar zvēriem nepinos.
Cilvekiem gan zinaju,
Kas meitàm piedereja:
Kupli gurni piedereja
Pie ikkatras mātes meitas.

17298-0
Māmiņ, mana māmuliņa,
Laid man' gultas maliņâ;
Tu jau pate gan zinaji,
Ši naksniņa pēdeja.
Aiz vārtiem mans celiņš,
Sagrožoti kumeliņi;
Sirmi zirgi, zaļi vāģi,
Daiļi brūtes vedejiņi.

15166-9
Precej' mani trejas tautas
Tâi vienâi rudenêi.
Dievs dod man tādu prātu
Visam trejam atsacìt.
Vienam teikšu mellu maizi,
Otram sīvu māmuļiti,
Tam trešam tautiešam
Porâi pļavas, rāvienâi.

27494-0
Nokaisàt man celiņu
Smalkajàm smilktiņàm,
Lai to manu augumiņu
Viegli, viegli vizinaja.
Priekšâ bija tas celiņš
Skujiņàm nokaisits;
Sēd Laimiņa gaididama
Pašâ skujas galiņâ,
Uguntiņu dedzinaja
Divâs vasku svecitês.

32189-3
Tu, saulite, gaisu gāji,
Vaj redzeji man' bāliņu?
- Es redzeju tav' bāliņu
Kara vidû līgojam;
Pieci puški cepurê,
Sešas zvaigznes zobenâ,
Pie puškiemi saule lēca,
Pie zobena norieteja.

13250-1
Divi dienas ganôs gāju,
Neka labu nedabuju.
Gāju vēl trešu dienu,
Dabuj' doru dējejiņu ?
No tà doru dējejiņa
Dabuj' vasku riteniti.
No ta vasku riteniša
Dabuj' naudas dālderiti.
No ta naudas dālderiša
Pirku sirmu kumeliņu.
Jāju, jāju pa celiņu,
Līdz iejāju ciemiņâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek divi zeltenites.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu;
Veda manu kumeliņu
Pašâ staļļa dibinâ;
Veda mani istabâ,
Paceļ man meldas krēslu,
Paceļ manim meldas krēslu,
Paceļ man liepas galdu,
Paceļ manim liepas galdu,
Uzklāj baltu paladziņu,
Uzliek manim rudzu maizi,
Uzliek miežu alutiņu,
Lūdza man, lai es ēdu,
Lūdza mani, lai es dzeru.

33625-16
Skait', māmiņa, savas meitas,
Vaj ir visas vakarâ.
Visas bija vakarâ,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar upiti dziedadama,
Gar upiti dziedadama,
Ievas ziedus braucidama.
Ievas ziedus braucidama,
Pamet zelta gredzentiņu;
Gredzentiņu mekledama,
Iekrīt pate upitê.
Upit' ilgi netureja,
Ta iemeta Gaujiņâ;
Gaujiņ' ilgi netureja,
Ta iemeta jūriņâ;
Jūriņ' ilgi netureja,
Ta izmeta maliņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Devitâ gadiņâ
Brālits nāca kokles cirst,
Brālits nāca kokles cirst
Devitâ žuburî.
Sak' brālitis kokledams:
Tàs koklites skaisti skan!
Sak' māmiņa raudadama:
Tà dzied mana pastarite,
Tà dzied mana pastarite,
Man kājiņu āvejiņa,
Man kājiņu āvejiņa,
Man gultiņas taisitaja.

33573-0
Dzìdit, mòseņes,
As paļeidzèju.
Stòv muņi kumeļeņi
Zam veituļeņa,
Auzeņes ázdami,
Smolk' dóbuļeņ'.
Pots taku nomâ,
Pots ustobâ,
Tù rodu nomâ,
Tù ustobâ:
Raud tàvis, raud mòte,
Raud bròļeļeņ'.
es vadu merdzeņu,
Dzídódamis,
Pavadej' mameņ'
Pòr ustobeņ',
Lai voda vadaklis
Pòr pagalmeņ',
Eisti bròļeņi
Da tauteņóm.
Labreit, mòseņ,
Labvakareņ!
Vel (tev) patika
Taut' ustobeņ'?
Jou tev patika,
Man nepatika.
Ej, mòse, órâ,
Sést kamarúsi?,
Lai leudze tautis (tauteņis)
Raudódamis.
Jou tevi píleudze,
Man' nepìleudz',
Es beju ká zoris
Bròļeļeņis,
Man visa vaļeņa
Ļìļétís
Par peùru, par pošu,
Par teleitém.
Čeìkst manis zóbokis
Staìgòjùt,
Klab muni zùbeņi
Runòjùt,
Aug muņi mateņi
Caùr capureņi.

15830-3
Kà ta sirds man bēdu pilla, ?
Kà tàs kājas smagi kāp!
Dievs zin, Dievs zin, vaj tas tiesa,
Ko tie ļaudis izrunaja:
Dziržu savu pērno brūti
Jau ar citu saderetu.
Svētu rītu itin agri
Segloj' savu kumeliņu,
Apseglojis kumeliņu,
Jāšu viņu apraudzìt.
Nenojājis pusceļam,
Saztiek' viņu izvedam.
Lēc' no zirga, dom' rociņu,
Viņa rokas vai(r)s nedeva,
Viņa rokas vai(r)s nedeva,
Ne ar mani vai(r)s runaja.
Pavaicaju brālitim,
Ko man būs nu darìt,
Vaj man būs gaŗam jāt,
Vaj vilkt savu zobeniņu.
-Velc, brālit, zobeniņu,
Te auguse, te paliks!-
-Es paklāju mellu deķi
Kumeļam kājiņâs,
Lai trūd mans kumeliņš
Pēc šìs jaunas līgaviņas.