Ziemas svētki.
Rezultāti: 741 - 750 no 796 33629-2 Pòrteçèju ezereņu (Daugaveņu) I solušu,nasolušu. Kura vìta nasoluşe, Tí aug zalta puriņeņi. Nùsaróvu puriņeņu, Nùsaveju vaiņuçeņu, Nùsaveju vaiņuçeņu, Izsalyku galveņâ. Sagòjuši cìma puìši, Atjam munu vaiņuçeņu. Es jús lyùdzu, es jús prosu, Atdúdit vaiņuçeņu! Lyùgdamós, praşeidama, Pasùļèju cymdu pòri. -Navajaga cymdu pòra, Vajag pošas adeitòjas. -Pagaìdit, cìma puìši Da cytam rudiņam, Koļs pyùreņu pìdareišu, Koļs teļeitis paaudzeišu. 33629-0 Kur tu skrìsi, vanadzeņ, Ar tím voska spòrņeņím? -Skrìšu ļìpas apsavàrtu, Veļik ļela izauguşe.- Ļela,kupla izauguşe, Zori ļeika Daugovâ. Es nùlaužu vínu zoru, Svížu jiùru dziļumâ. Tí izauga zalta puče Deveņím zareņím. Es nùlaužu vínu zoru, Nùsaveju vaiņuçeņu. Gòju,gòju pa çeļeņu Kai pučeite zídádama. Sasatyku puìšu pulku, Prosa muna vaiņuçeņa. Lobók dúmu cymdu pòri, Na kai sovu vaiņuçeņu. -Lobók jaunu adeitòju, Na kai tovu cymdu pòri. 33629-1 Kur tu skrìsi,vanadzeņ Ar tím voska spòrņeņím? Skrìšu ļìpas apsavàrtu, Veļik ļela izauguşe. Ļela,ļela,kupla,kupla, Zori ļeika Daugovâ. Dziļa,dziļa Daugaveņa, Cyta vìta sakla beja. Pa saklóm vìteņóm Tí aug zalta puriņeņi. Nu tús zalta puriņeņu Es nùpynu vaiņudzeņu. Sagòjuši cìma puìši, Nùraun munu vaiņudzeņu. Da, lyùdzami, atdúdit Munu dòrgu vaiņudzeņu. Lyùgdamós, praşeidama, Pasùļèju cymdu pòru. -Nagrybam cymdu pòra, Grybam pošas adeitòjas. -Da,lyùdzami,pagaìdit Da cytam rudiņam, Cikóm pyùru pìlàdeišu, I teļeišu pìaudzeišu. 33630-0 Lai es braucu kur braukdamis, Irbes gul ceļmalâ, Irbes gul ceļmalâ, Baida manu kumeliņu, Baida manu kumeliņu, Dauza manas kamaniņas, Dauza manas kamaniņas, Mētà manu līgaviņu. Jūs,irbites,nezinat, Cik maksaja kumeliņš: Pieci simti dālderišu Maksà manis kumeliņš. Jūs,irbites,nezinat, Cik maksaja kamaniņas: Seši simti dālderišu Maksà manas kamaniņas. Jūs,irbites,nezinat, Cik maksaja līgaviņa: Ta naudiņa neskaitama, Cik maksaja līgaviņa. Kumeliņu jaunu pirkšu, Kur es ņemšu līgaviņu! 33631-0 Līdacina zaļspurite, Nāč ar mani spēleties, Tu dziļâ jūrinâ, Es ozola laivinâ. Jūŗa prasa smalku tīklu, Laiva baltu zēģelišu. Uzliek baltu zēģeliti, Iet laivina mirdzedama. Iet laivina mirdzedama Līdz tautieša nama duru. Tautiets mana laipu lika, Zāģetame dēlitem. Labak tēva dubļus bridu, Ne tautinša laipas gāju, Tēva dubļi sudraboti, Tautu laipas asarotas. 33632-0 Man bij daiļis arajiņis Par visiem arajiem: Zilas acis,sārti vaigi, Iedzeltani matu gali. Tam bij divi melni zirgi, Tas trešais itin balts. Vienu deva kungam jāt, Otru kunga sulaiņam, To trešo pats tas jāja Kungam līdz Vāczemê. -Nu ar Dievu,līgaviņa, Ilgi tevis neredzešu. Lai gan tevis neredzešu, Allaž tevi pieminešu. Pa trīs gadi ceturtâ Nākšu tevi apraudzìt. -Gāju rožu dārziņâ, Pinu rožu vainadziņu, Gaidij' savu arajiņu Pēc trīs gadi pārnākam. Trīs gadiņi pagājuši, Vēl nav mana arajiņa, Vēl nav mana arajiņa, Balta zirga jājejiņa. Ceturtâ gadiņâ Nu atjāja pie lodziņa. -Labvakar,labvakar! Mana jauna līgaviņa. -Labvakar,labvakar! Kà nu iet,arajiņ? Kà nu iet,arajiņ, Balta zirga jājejiņ? -Gan jau labi,līgaviņa, Bet man citis kumeliņis. -Ja tev citis kumeliņis, Tad tev cita līgaviņa. Es jau tev tūlin teicu, Ka tu mani aizmirsisi. Ka tu mani aizmirsisi, Tāļus ceļus staigadams. -Aiztais',meitiņ,savu logu, Ar tev' vairs nerunašu. Nu es jāšu citu ceļu, Kur aug citas mātes meitas, Kur aug citas mātes meitas, Vēl skaistakas,vēl daiļakas. -Es iegāju raudadama Savâ rožu dārziņâ, Saplosiju vainadziņu, Slaucij' gaužas asariņas. 33633-0 No rītina agri agri Es izgāju bierzitêi, Es izgāju bierzitêi Apsedloju raibu zaķi. Es nojāju līdz Kuldigu, Vēl rasina nenogāja. Pavaicaju lielkungim, Kur likš' savu kumelinu. Ieliek manu kumelinu Zaļâi vaŗa stallitêi, Zaļâi vaŗa stallitêi Sudrabina redelem. Sēdu,sēdu,apsaskatu, Ko ēd manis kumelinis. Saulêi pļautu ābolinu, To ēd manis kumelinis. Sēdu,sēdu,apsaskatu, Ko dzeŗ manis kumelinis. Skaidr' avota ūdentinu, To dzeŗ manis kumelinis. Sēdu,sēdu,apsaskatu, Sajāj visi lieli kungi, Sajāj visi lieli kungi, Grib no manis ziergu pierkt. Neizdošu kumelinu, Man sievina nelūkota. Sēdu,sēdu,apskatu, Pietek viena zeltainite. Tai es došu savu roku, Savas rokas gradzentinu; Tai es došu savus lopus, Savu lopu laidarinu. Manâi lopu laidarâi Duj zeltiti avotini; Vienâi dzēra raibas goves, Otrâi bēri kumelini. 33634-0 Pirmodien,otrudien Sapliķeju līgaviņu. Jau trešdien,ceturtdien Guļ kaktâ vaidedama. Jau piektdien,jau piektdien Nomirst mana līgaviņa. Jau sestdien,jau sestdien Aizbriņģeju kalniņâ. Jau svētdien krodziņâ Ar jaunàm meitiņàm. Pirmdienâ mandagâ Būs man jauna līgaviņa. 33634-1 Pyrmùdiņ, pyrmùdiņ Kùkļes škéļu mežeņâ. Ùtardiņ, ùtardiņ Kùkļes ņešu şèteņâ. Jau trešdiņ,jau trešdiņ Kùkļei muna ļaùdaveņa. Caturtdiņ,caturtdiņ Nùmèrst muna ļaùdaveņa. Jau pìktdiņ,jau pìktdiņ Bolltejûs gaļdeņûs. Jau sastdiņ,jau sastdiņ Dzaltonôs smilkteņôs. Jau svàtdiņ,jau svàtdiņ Jau es patş krùdzeņâ, Jau es patş krùdzeņâ, Krùga golda gaļeņâ. Kù dareit,nadareit, Man nùmyra ļaùdaveņa; Voj dzídót,voj raudót, Voj jimt jaunu ļaùdaveņu? Lobók dzížu,na kai raužu, Jemu jaunu ļaùdaveņu. 33635-0 Šodien iešu baznicâ, Koši,daiļi greznošos, Vilkšu svārkus līdz zemei, Segšu baltu villainiti. Iekš' krodziņu no krodziņa, Tautu dēlu mekledama. Iemu krogus stedelê, Redzu tautu kumeliņu, Redzu tautu kumeliņu Apseglotu,apdeķotu. Iemu krogus istabâ, Redzu pašu tautas dēlu, Redzu pašu tautas dēlu Sēžam galda galiņâ, Sēžam galda galiņâ, Alus kanna rociņâ. Pulka bija svešu ļaužu, Nedrīksteju bildinàt. Lai būt' ļaužu cik būdamu, Man ar savu jarunà. Es ar savu runadama, Ieraug' īstu bāleliņu. Bāleliņš man vaicaja: Ko,māsiņa,tu runà? Es,brāliti,to runaju, Atstāt tēvu,māmuliņu, Atstāt tēvu,māmuliņu, Atstāt savus bāleliņus. Rezultāti: 741 - 750 no 796
|
|