33644-0
Trīs priedites silêi auga,
Visas trīs vien' gaŗum';
Vienu cirte,otra lūza,
Trešà līdzi locijàs.
To,kas līdzi locijàs,
To pametu siliņêi,
To pametu siliņêi
Vējiņam vēsinàt.
Trīs meitiņas ciemâi auga,
Vis's trīs vien' daiļum';
Vienu ņēma,otra nāce,
Trešà līdzi taisijàs.
To,kas līdzi taisijàs,
To pametu brālišôs,
To pametu brālišôs
Māršiņàm niecinàt.

33645-0
Treis vosoras sabaròju
Stallî lobu kumeļeņu,
Caturtâi vosorâ
Lyku sadlus mugorâ,
Lyku sadlus mugorâ,
Bèru rìkstus karmynâ,
Bèru rìkstus karmynâ,
Jòju meitu cìmeņâ.
Vínu saùvi meitóm devu,
Ùtru meitu mameņai,
Trešù saùvi pakaìşèju (pabòrstèju)
Pa meiteņu pagalmeņu.
Cikóm meitas rìkstus losa,
Jau saùļeite vokorâ;
Cikóm rìkstus salaşèja,
Jau saùļeite nùrìtèja.
-Kur tu jósi, cìma puìsi,
Kur guļési šù naksņeņu?
Guļ tepat, cìma puìsi,
Es vìteņu pataìşéšu,
Es vìteņu pataişéšu,
Klóšu bolltu paladzeņu.
Gulásim vínu vìtu,
Runósim vínu runu.
Veļ nav runa izrunóta,
Jau mameņa stòvu çeļ.
Vaìcoi mani mòmuļeņa:
Kò,meiteņa nùskumeiga?
Tu,mameņ, nazynòji,
Kaida muna nùskumšona:
Nu tò rìkstu kúdùļeņu (laşèjumu)
Myužam tautu rùceņâ.

33646-3
Tymsa, tymsa tei egļeite,
Kur cauneite nakti guļ;
Tòļi,tòļi tys cìmeņš,
Kur aug muna lìgaveņa.
Jóju,jóju vínu dìnu,
Nikò loba nadajóju;
Jóju,jóju ùtru dìnu,
To dajóju cìma sàtu.
Izskrìn divi mallni suņi,
Iztak divi dzaltòneites;
Zyrgu vede stalleitê,
Pati vede ustobâ.
Taìsat maņ meikstu vìtu
Tymsajâ kakteņâ,
Lai es guļu,lai verús,
Kù darés cìma meitas.
Vína sprède,ùtra aude,
Treša roksta zeìžauteņu.
Dúd,mameņ, tù meiteņu,
Kura roksta zeìžauteņu.
-Tù, puìseit, es nadúšu,
Tej man vysu jaunókò.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's,
Kam tik glupi runòjit?
Simtim skrèja jiùru putni,
Pa pòrim pòròjós;
Tó jaunim cylvákim
Pa pòrim jádzeivò.

33646-2
Mīļà memmiņ, es atnācu
Pie jums vienas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
Vaj jūs man to vēlesiet?
-Ne,mans draugs,mans bērns vēl jauns,
Nebūs tev to bildinàt.
Manam bērnam rīkstes bīties,
Ne pēc jauna puiša dzīties.
-Jūs,memmiņ,veci ļauži,
Kà jūs tādi nesaprašas?
Jūras putni bariem skrien,
Pa pāriem izšķiràs;
Tà būs mums jaunekļiem
Pa pāriem saieties.
-Kādas zemes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es memmiņa,no Vāczemes,
Kur tie sveši putni nāk.

33646-0
Tumša tumša ta eglite,
Kur caunite nakti guļ;
Tālu tālu ta zemite,
Kur aug mana līgaviņa.
-No kurienes tu,puisiti,
Ar tik jauku valodiņu?
-Es,māmiņa,no Vāczemes,
Nāku savas vajadzibas:
Gribu jūsu meitiņ' precèt,
To,lūdzami,neliedziet.
-Velti,velti tu,puisiti,
Pēc meitiņas tīkojies:
Viena pate man meitiņa,
Ta par mazu,ta par jaunu,
Tai vēl mātes rīkstes bīties,
Ne pēc jauniem puišiem dzīties.
-Jūs,māmiņa,veci ļaudis,
Vaj jūs to nezinat:
Pa pārami rieksti auga,
Pa pārami āboliņi,
Jūras putni,gaigaliņi,
Pa pārami pārojàs;
Tà jauniemi cilvekiem
Pa pārami pāroties,
Pa pāriemi pāroties
Ik svētdienas baznicâ.

33646-1
Kura kunga tej bèrsteņa,
Kur' plaukst zalta lapeņóm?
Kuras mòtes tej meiteņa,
Zalta zori vaiņukâ?
-Nu kurìnes tu, puìşeit,
Ar tik jauku volúdeņu?
-Nu Vòczemes es,mameņ,
Pats ar sovu vajadzeibu:
Grybu jiusu meitu jimt,
Jius,lyudzami,naļídzit.
-Vína poša maņ meiteņa,
Tej par jaunu, tej par mozu,
Jej veļ mòtes reìkstes beitís,
Na iz jaunim puìšim vèrtís.
-Jius,mameņ,vaci ļaud's.
Kam tik glupi runòjit?
Mežâ putni pulkim skrèja,
Pa pòrim pòròjós;
Tai jaunim cylvákim
Pa pòrim jádzeivò.