13250-33
Māmiņai trīs meitiņas,
Visas trīs amatnieces:
Viena mete, otra aude,
Trešà zīdu šķeterei.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķeterè;
Kad nebūs tàs meitiņas,
Tad nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
-Raksim rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Manu kāju galiņâ.
Kad atnāce svēta diena,
Tur vij meitas vainadziņ'.
Savijušas vainadziņu,
Nones Māŗes baznicâ,
Nones Māŗes baznicâ,
Ieliek Māŗes klēpitê.
Saka Māŗe raudadama:
Tie nevaid rožu ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomirusi.
Satin zīdu nēzdaugâ,
Ieliek zelta šūplādê.

13250-3
Divi dienas mežâ jāju,
Neka laba nedabuj'.
Maldu krēslâ griežu šautru,?
Iztrūkst ciema suniši.
Iztecej' trīs skaistas meitas,
Ieved mani istabâ.
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku padusèt.
Dusedams es nosaraugu,
Ko dar' ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša zīdu šķeterej',
Cetortà jaunakà,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdina.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Apakš rožu saknitèm,
Lai nes manu dvēselìt'
Ik svētdien uz baznicu.

13250-5
Divi dienas mežà gāju,
Neka laba nedabuju;
Trešajâi dieniņâ
Dabuj' sirmu kumeliņu.
Jūdzu sirmi kamanâs,
Braucu meitas lūkoties.
Garam braucu lielu ciemu,
Iztek ciema zeltenites.
Viena ņēma kumeliņu,
Ved ozola kūtiņâ;
Otra mani pašu ved
Smukâ liepas istabâ.
Noliek baltu liepas galdu,
Paceļ manim liepas krēslu,
Uzliek maizi, uzliek alu,
Liek man Dievus pieminèt.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vieni raudzijos.
Es ieraugu trīs meitiņas,
Visas vienas māmuliņas.
Viena ada, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Skaistâ rožu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm,
Zem rozišu lapiņàm
Dzeltenâs smiltiņâs.
Tur izauga daiļa liepa
Deviņiem žuburiem,
Deviņiem žuburiem,
Dzelteniem ziediņiem.
Ik svētdienas liepa zied,
Ik svētdienas meitas nāk,
Ik svētdienas meitas nāk
Vainadziņus darinàt.
Novijušas vainadziņus,
Iet svētdienas baznicâ.
Ik svētdienas puiši prasa:
Kur, meitiņa, tādu ņēmi?
-Rìgâ pirku, naudu devu,
Jelgavâi kaldinaju.
-Ko jūs, meitas, melojiet,
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Bēdiņâs nomiruša.

13250-26
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Krēsli vien istabâ?
Manas meitas kambarî,
Cita ada,cita raksta,
Cita ada, cita raksta,
Cita nītes darinaja.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kuŗa nītes darinaja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani glabasit,
Sirdēstôs nomirušu?
-Glabasim rožu dārzâ
Apakš kupla rožu krūma.

13250-2
Divi dienas mežâ gāju,
Neka laba nedabuju;
Kad aizgāju trešu dienu,
Dabuj' labu kumeliņu.
Dabujs labu kumeliņu,
Es uzjāju augstu kalnu;
Kad uzjāju augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Ieraudzijis lielu ciemu,
Iesalaižu lejiņâ;
Iesalaidis lejiņâ,
Piesalaužu šautru klēpi;
Piesalauzis šautru klēpi,
Laižu ciema sētmalî.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek piecas dzeltanites,
Iztek piecas dzeltanites
Dzeltanàm galviņàm.
Divi mani pašu vede,
Trīs ved' manu kumeliņu;
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Paceļ man meldru krēslu,
Pavelk man liepas galdu,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Liek man ēst, liek man dzert,
Liek man drusku paduset.
Guledams,dusedams
Nosaraugu meitiņâs.
Viena ada, otra šuva,
Trešà raksta zīdautiņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu.
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu žēlabâs.
Kur jūs mani glabasat,
Žēlabâs nomirušu?
Jaunu meitu dārziņâ
Zem rozišu lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Ne zariņa nenolauze;
Dajāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsùniti.
Nolauzuši virsùniti,
Aizpušķoja cepurites;
Aizpušķojši cepurites,
Aizjāj Māres baznicâ.
Mīļa Māre ieraudzijse
Itin gauži noraudaja:
Ta nebija kupla liepa,
Ta bij dārga dvēselite.

13250-14
Cauru dienu šautu gāju,
Neka laba neatradu.
Gāju otru, trešu dienu,
Dabuj' vienu bites bērnu.
No ta viena bites bērna
Dabuj' vasku ritenititi;
No ta vasku riteniša
Dabuj' melnu kumeliņu.
Ar to melnu kumeliņu
Uzjāj augstu lazdas kalnu,
Tur nogriezu lazdas kūju,
Iejāj' ciemu sētstarpâ.
Tur izmetu lazdas kūju,
Satrūkàs ciema suņi.
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Lielà mani pašu veda,
Mazà manu kumeliņu,
Mani pašu istabâ,
Kumeliņu stallitê.
Paceļ man meldu krēslu,
Saka, lai es atsēdos
Ak, Dieviņ, es nesēdu,
Sēdat pašas cēlejiņas.
Paceļ man liepas galdu,
Uzliek gardus mielastus,
Uzliek gardus mielastus,
Saka man, lai es ēdu.
Ak, Dieviņ, es neēšu,
Ēdat pašas licejiņas.
Patais' man siena gultu,
Paklāj baltus paladziņus,
Paklāj baltus paladziņus,
Saka man, lai es guļu.
Ak, Dieviņ, es neguļu,
Gulat pašas taisitajas.
Dzīvodams noskatiju,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena vērpa zīžu diegu,
Otra zelta tecinaja,
Otra zelta tecinaja,
Trešà cūkas ēdinaja.
Kas tàs cūkas ēdinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Ja es tàs nedabušu,
Bēdiņâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga balta roze
Manâ kāju galiņâ,
Tur teceja ik svētdienas
Jaunas meitas rožu raut.
Izrauj manu dvēseliti,
Nes Māriņas baznicâ,
Nes Māriņas baznicâ,
Liks par puisi Dievu lūgt:
Ta puisiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

13250-45
Teci mana ošu laiva,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Simtu jūdzu dieniņâ,
Otru simtu naksniņâ.
Tecedama uzteceja
Saules muižas pagastâ.
Saules muižas pagastâ
Viena veca māmulite;
Tai vecai māmiņai
Trīs meitiņas amatâ:
Viena vērpa, otra auda,
Treša zīdu šķetinaja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaja;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani glabasit,
Sirdēstôs nomirušu?
Rokat rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga zelta roze
Manas galvas galiņâ;
Tur teceja jaunas meitas
Svētu rītu puškoties.
Laužat zarus, pazarišus,
Nelaužat galokniti.
Atjāj divi Dieva dēli,
Tie nolauza galoknites,
Izpuškoja cepuriti
Aizjāj Māŗas baznicâ.
Sak' Māriņa ziņģadama:
Tie navaid rožu ziedi,
Ta puisiša dvēselite,
Sirdēstôs nomirusi (nomiruša).

13250-17
Jāju, jāju pa celìnu
Caur to zaļu bērzu birz',
Uzjāj' vienu sarkan' muižu,
Tur bij četras mātes meitas;
Tur bij četras mātes meitas,
Visas vienu dailumìn'.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà diegus šķetinaj',
Ceturtà, mazakà,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Ja es tàs nedabušu,
Es bēdâs nomiriš'
Kur jūs mani racisit,
Bēdu puisi nomiruš'?
Rokat rožu dārzìņâ
Apuš rožu saknitèm.
Tur uzauga skaista roze
Deviņàm galotnèm.
Dieva dēls gariem jāja,
Nolauž pašu galotniti,
Nolauž pašu galotniti,
Aiz cepuri aizlocij'.
Vidzemnieki brīnijàs:
Kas ta tāda lielamāt'? ?
Vaj jūs traki nezinat-
Jauna puiša dvēselit'!

13250-4
Divi dienas mežâ gāju,
Neka labu nedabuj';
Nu vēl iešu trešâ dienâ,
Dabūš' mellu kumeliņ'.
Uzkāpišu mugurâ,
Uzjājišu augstu kalnu.
No ta kalna nojājišu,
Iejājišu smukâ birzî;
No tàs birzes izjājišu,
Nogriezišu šautru šaujiņ',
Iztrūks ciema suniņi,
Iztek tur trīs skaistas meitas.
Divi mani pašu ņēme,
Viena manu kumeliņ'.
Kumeliņu stallî vede,
Mani pašu istabâ;
Kumeliņam auzas silê,
Man piecēle liepas galdu;
Uzklāj baltu galdautiņ',
Uztais' manim siena vietu,
Lūdze mani, lai es guļu.
Guledamis nolūkaju,
Ko dar ciema meitiņas.
Viena šue, otra ade,
Treša tine zīžu diegus,
Cetorta jaunaka,
Ta cūciņas ēdinaj'.
Dod man, māmiņ, to meitiņu,
Kas cūciņas ēdinaj'.
Ja nedosi to meitiņ',
Miriš' meitas bēdiņâs.
Kur jūs mani racisiet?
Racìs rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauge zelta rozes
Mana kapa galiņâ.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauz' divi zariņus.
Aiznes Māŗas baznīcâ,
Pušķo Māŗas altariti.
Saka Māŗa sieredama:
Ta puiša dvēselite,
Meitas bēdâs nomirusi.

13250-43
Tais', māmina, man vietìnu
Tumšajâ kaktinâ.
Lai es varu nolūkàt,
Ko tàs meitas labu dar'.
Viena šuva, otra ada,
Trešà zīdi šķetinaja.
Do', māmina, to meitinu,
Kas zīditi šķetinaj';
Ja nedosi to meitinu,
Meitu bēdâ nomiriš'.