13266-1
No rītiņa priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Poļu zemi,
Poļu meitu lūkoties.
Uz tàm Poļu robežàm
Poļu meita preti nāca,
Poļu meita preti nāca,
Viena sakte krūtiņâs.
Tàs neņemšu, tàs negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Otru rītu priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Krievu zemi,
Krievu meitu lūkoties.
Uz tàm Krievu robežàm
Krievu meita preti nāca,
Krievu meita preti nāca,
Div' saktiņas krūtiņâs.
Tàs neņemšu, tàs negribu,
Nav manam prātiņam,
Nav manam prātiņam,
Nav manam augumam.
Trešu rītu priekš gaismiņas
Sedloj' savu kumeliņu.
Jāju, jāju Leišu zemi,
Leišu meitu lūkoties.
Uz tàm Leišu robežàm
Leišu meita preti nāca,
Leišu meita preti nāca,
Trīs saktiņas krūtiņâs.
Nu es ņemšu, nu es gribu,
Nu manam prātiņam,
Nu manam prātiņam,
Nu manam augumam.-
Vienu sakti pārdevàm,
Par to govi nopirkàm;
Otru sakti pārdevàm,
Nopirkàm kazas bērnu;
Trešo sakti pārdevàm,
Nopirkàm kumeliņu.
Velns nospēra gov' ar teļu,
Vilks apēda kazas bērnu;
Braucu garu Rìgas ceļu,
Tur nosprāga kumeliņš.
Iznīkusi, izputejsi
Mūs' mīļà dzīvošana.

13266-0
Jāju, jāju kokledams
Uz tàm Prūšu robežàm.
Satiek vienu Prūšu meitu
Vien' saktiņu krūtiņâs.
Ne es ņemšu, ne man tīk
Vien' saktiņu krūtiņâs.
Jāju, jāju kokledams,
Uz tàm Prūšu robežàm.
Satiek' otru Prūšu meitu
Div' saktiņas krūtiņâs.
Ne es ņemšu, ne man tīk
Div' saktiņas krūtiņâs.
Jāju, jāju kokledams
Uz tàm Prūšu robežàm.
Satiek' trešu Prūšu meitu
Trīs saktiņas krūtiņâs.
To es ņemšu, ta man tīk,
Trīs saktiņas krūtiņâs.

13267-0
Jāju, jāju pa celiņu,
Iesagriezu niedrajâ.
Tur satiku trīs meitiņas
Rožu kroņus darinam.
Divas saka: jāj projam!
Trešà klātu aicinaja.
Kura klātu aicinaja,
Ta būs mana līgaviņa;
Tai es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es došu savu klēti,
Savas klētes atslēdziņu;
Tai es došu savu stalli,
Savus bērus kumeliņus.

13268-0
Jersikâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ,
Pa Daugavu nolīgoju,
Kà lidot nolidoju.
Sērpilî suņi rēja,
Sērenê gaiļi dzied,
Rìgu, Rìgu, lielu Rìgu
Ar gaismiņu ieraudziju.
Rìgâ pirku sirmu zirgu,
Jelgavâ kaldinaju,
Jelgavâ kaldinaju
Dimantiņa pakaviem,
Dimantiņa pakaviem
Sudrabiņa nagliņàm.
Es aizjāju līdz Kandavu
Ar saulites uzlēkšanu.
Jau atradu zelteniti
Samalušu sijajam.
Sijà auzas, zeltenite,
Dod manam kumeļam,
Tevis dēļ atteceja
Šādu zemes gabaliņu.
Ar sieciņu auzas bēra,
Ar kausiņu ūdentiņu.
Man pašam roku deva,
Asariņas slaucidama.
Kam, meitiņa, tu raudaji,
Kam slauciji asariņas?
Lai raudaja Abaviņa,
Tai pietrūka veletajas.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Liepu laiva līgojàs,
Liepu laiva līgojàs
Daugaviņas maliņâ.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Vedu savu līgaviņu,
Cetortâja rītiņâ
Pa Daugavu pārlidoju.
Līgaviņu guldināju
Liepu ziedu klētiņâ.
Abi mīļi guldamies
Nolauzam liepai zaru,
Nolauzam liepai zaru,
Palikam pagalvê.
Abi mīļi celdamies
Metam zaru upitê.
Ta upite nenesdama
Iemet zaru Daugavâ;
Ta Daugava nenesdama
To iemeta jūriņâ;
Ta jūriņa nenesdama
Izmet smilkšu kalniņâ.
Tur izauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Tur nāk kungi, tur araji,
Ne zariņa nenolauza.
Atjāj divi Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuškoja cepurites,
Aizpuškoja cepurites,
Jāja meitas lūkoties.
Viens tie ņēma saules meitu,
Otrais Līgas kalpuniti.
Vienam saule atspīdeja
Zeltitiem stariņiem;
Otram dziesmas aizskaneja
Rītiņôsi, vakarôs,
Rītiņôsi, vakarôs,
Dieva dēlus daudzinot.

13268-1
Apkārt kalnu, apkārt kalnu
Ar nekaltu kumeliņu!
Es tiešam pār kalniņu,
Man apkalts kumeliņš.

13268-2
Meitu māte velejàs
Ledus kalna galiņâ,
Kas gribeja klāt piejāt,
Lai kaldina kumeliņu.
Es vareju klāt piejāt,
Man bij kalts kumeliņš,
Saskaldiju ledus kalnu
Deviņôs gabalôs.

13269-0
Kroga Līze gultu taisa,
Aicin' mani klāt gulèt.
Guli pate, kroga Līze,
Es pie tevis negulešu,
Es gulešu jūriņâ
Savâ oša laiviņâ.
Jūras gaiļi agri dzieda,
Agri sēdu laiviņâ,
Ka vareju naktsmājot
Pie tàs meitu māmuliņas.
Labvakari, meitu māte,
Vaj ir silta istabiņa?
Ja būs silta istabiņa,
Tad būs jauka valodiņa.
Meitu mātes istabiņa
Trīskārt daiļi izpušķota,
Zīlitèm, pakariem,
Zaļajàmi palejàm.
Zīles manas kājas spieda,
Pakars rāva cepuriti.

13270-0
Kur, puisiti, tu teceji
Ar sarkanu kamzoliti?
- Caurim cauri caur Jelgavu
Pie tàm Rìgas mamzelèm.
Gan man' labi saņēmušas,
Zirgiem auzas pabērušas,
Zirgiem auzas pabēruşas,
Pašiem gultas pataisijšas.
Tik vien slikti padarijšas,
Siveniņus ielaidušas,
Siveniņus ielaidušas,
Mellas kannas pacēlušas.
Cauri, cauri, appakaļ
Pie Jelgavas meitenèm.
Jelgaviņa mazs pilsats,
Bet jau smukas meitenites.
Apsēdos, atpūtos
Liela ceļa maliņâi,
Pretim nāca tautu meita,
Raibus cimdus adidama,
Raibus cimdus adidama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâi zīdu nēzdogâi.

13271-0
Kur, puisiti, tu teceji?
Rokâ nesi zelta kroni.
- Caur Rìgu, caur Jelgavu
Uz Dobeles meitiņàm.
Dobelê smuidras meitas,
Tur sev ņemšu vērpajiņu.

13271-1
Kur, puisiti, tu tecesi
Sarkaniem kamzoļiem?
-Cauri Rìgu, caur Jelgavu
Uz Kurzemes meitiņàm.
Tàs mūs labi uzņēmušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Zirgiem auzas padevušas,
Pašiem alu iznesušas,
Pašiem alu iznesušas
Baltajàm rociņàm,
Baltajàmi rociņàm,
Baltajàmi kanniņàm.