Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
Katalogs > ... > Atbalss no senajiem laikiem. > Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
Rezultāti: 171 - 180 no 190 13294-0 Tēvs man taisa oša laivu, Māt' auž baltas zēģelites, Lai es braucu jūriņâ Ar ziemeli dauzities. Es redzeju jūriņâ Trīs meitiņas zvejojam. Ta mazaja, ta smukaja, Ta pēc manim gauži raud. Tai es došu savu roku, Savu zelta gredzeniņu; Tai es došu savu klēti, Savas klētes atslēdziņu; Tai es došu savus lopus, Savu lopu laidariņu. 13295-1 Skrej,laiviņ,tec,laiviņ, Simt' jūdz' naksniņêi, Lai varei meitas māt' Priekš gaismiņ' apmeklèt. Pirke vīn',pirke med', Dzierdanè meitas māt'. 13295-0 Teci, mana oša laiva Simtu jūdzu naksniņâ, Ka vareju meitu māti Priekš saulites bildinàt. 13296-1 Es pametu bērza rīksti Pa meitiņu kājiņàm. Pirmà nāca,pāri lēca, Otra nāca,apteceja; Trešà nāca,ta pacēla, Ta būs mana līgaviņa. Ta,kas nāca,pāri lēca, Ta nelieša līgaviņa; Kas apkārt apteceja, To vēlešu bāliņam. 13296-0 Trīs gadiņi audzinaju Stallêi bēru kumeliņu; Cetortâi gadiņâi Dzelžim kājas kaldinaju; Tâi piektâi gadiņâi Pierku sedlus iemauktiņus; Tâi sestâi gadiņâi Gāju sievas lūkoties. Lai es jāju, kur jādamis, Jāju meitu pulciņâi. Sviežu savu gradzentiņu Pa meitiņu kājiņàm. Viena nāca, pāri lēca, Otra apkārt apteceja. Kas gradzenam pāri lēca, Ne draugam nevēleju; Kas apkārt apteceja, To jaunam brālitim. Trešà nāca, ta uzjēma, Ta būs mana līgaviņa. 13297-5 Jāju, jāju pa celìnu, Skatìt savu līgavìņu; Redzej' savu līgavìņu Tīri mellu kà čiganu. Brauc' uz Rìgu ziepu pirkt, Mazgàt savu līgavìnu. Vienu podu izmazgaju, Tīri mella kà čigans; Otru podu izmazgaju, Nu jau tāda puspeleka; Trešu podu izmazgaju, Nu ir balta kà Vāciete. Nu drīksteju mājâ vest Un citim parādìt. 13297-8 Seglo,māsa,kumeliņu, Kamēr es kājas auju, Liec sudraba iemauktiņus Ar tàm zelta sprādzitèm. -Vaj,brālit,tālu jāsi, Ka tik daili puškojies? -Jāšu tālu svešumâ Zeltenites lūkoties. Nolūkoju līgaviņu Tādu melnu kà čigani, Nevareju mājâs vest, Ne ļaudim parādìt. Veca māte pamācija, Kà var baltu nomazgàt: Vidû dūņu ezeriņa, Tur var baltu nomazgàt. Podu ziepju izmazgaju, Vēl bij melna kà čigane; Otru podu izmazgaju, Nu bij tāda puspeleka; Trešo podu izmazgaju, Tad bij balta kà jumprava. Nu vareju mājâs vest, Nu ļaudim parādìt. 13297-1 Gan lūkoju baltu sievu, Dabuj' melnu kà čiganu; Nedrīksteju krogâ vest, Ne ļaudim parādìt. Māmiņ' mani pamācija, Lai es pirku podu ziepju. No pirmaja poda ziepju Mella bija, kāda bija. Kad nopirku otru podu, Tad palika puspeleka; Kad trešaju izmazgaju, Bija balta, kâ vāciete. Nu drīksteju krogâ vest, Nu ļaudim parādìt. 13297-7 Pieci gadi audzinaju Stallî bēru kumeliņu, Tâi sestâi vasarâi Jāju sievas lūkoties, Nolūkoju itin staltu, Bet bij melna kà čigane, Nedrīksteju ļaudìs vest, Ne ar' nakti klāt gulèt. Izziepeju podu ziepju, Jau palika puspeleka; Izziepeju otru podu, Nu bij balta kà Vāciete. Nu drīksteju klāt gulèt, Saldi,mīļi nobučot. 13297-2 Guļu, guļu, miegs nenāk, Apakš zaļa lazdu krūma. Lec' augšam, prom uz krogu, Salda alus nodzerties, Salda alus nodzerties, Līgaviņas lūkàties. Ši man tāda gadijàs Tīri melna ka čigans. Nedrīksteju sētâ vest, Nej citiem parādìt. Rītu, rītu, ne šodien Uz Valmieru ziepu pirkt. Treju podu ziepu pirku, Ka var baltu izmazgàt. Vienu podu izmazgaju, Tīri melna kà čigans; Izmazgaju otru podu, Jau palika puspeleka; Izmazgaju trešo podu, Tīri balta kà Vāciete. Nu drīksteju sētâ vest, Nu citiem parādìt. Rezultāti: 171 - 180 no 190
|