13297-6
Mans baltais bāleniņis
Ik piektdienas Tukumâ,
Ik piektdienas Tukumâ,
Smuku meitu lūkoties.
Smuku meitu lūkodams,
Nolūkojis kà čiganu.
Nedrīksteja mājâ vesti,
Ne ļaudimi parāditi.
-Māte mani pamācija,
Lai jau pērku ziepju podu.
Izmazgaju vienu podu,
Melna bija, kà bijuse.
Māte mani pamācija,
Lai jau pērku otru podu.
Izmazgaju otru podu,
Nu jau kàšu puspeleka.
Māte mani pamācija,
Lai jau pērku trešo podu.
Izmazgaju trešo podu,
Nu bij balta kà mamzele.
Nu drīksteju mājâ vesti,
Nu ļaudimi parādìt.

13297-3
Gulu, gulu, miegs nenāk,
Uz ta cieta egļu beņķa.
Lec' augšâ, auju kājas,
Eim' uz krogu nodzerties.
Dzerdams alu,brandavīnu,
Nolūkoju līgaviņu.
Būtu laba, būtu branga,
Bet tik melna kà čigane.
Vecà māte pamācija,
Kà var baltu izmazgàt:
Triju podu ziepju perc,
Ved Dobeles ezerâ!
Izmazgaju pirmo podu,
Vēl tik melna, kà bijuse;
Izmazgaju otru podu,
Nu tik tāda puspeleka;
Izmazgaju trešo podu,
Nu bij balta kà Vāciete.
Nu drīksteju mutes dot,
Nu ļaudim parādìt.

13297-0
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumelinu;
Cetortâja gadinâ
Dzelziem kājas kaldinaju;
Tâi piektâja vasarâ
Pirku sedlus iemauktinus;
Tâi sestâja vasarâ
Jāju sievas lūkoties.
Nolūkavu itin dailu,
Bet bij mella kà sigàns;
Nedrīksteju mājâs vest,
Ne pupinu apraudzìt.
Pavaicaju māminai,
Kur to baltu izmazgašu.
- Ved to dūņu ezarâ,
Ziepēm baltu izmazgasi.
Izmazgaju vienu podu,
Vēl bij melna kà sigàns;
Izmazgaju otru podu,
Tad bij tāda puspeleka;
Izmazgaju trešu podu,
Nu bij balta kà jumprava.
Tad drīksteju pabučot,
Tad pupinus apraudzìt.

13297-4
Gulu, gulu, miegs nenāca,
Uz cietà oša beņķa.
Ceļos augšam, aunu kājas,
Jāju sievas lūkoties.
Uzlūkot uzlūkoju,
Bet tik melna, kà čiganka.
Nedrīksteju mutes dot,
Nedz ļaudim parādìt.
Jūdzu savu kumeliņu,
Brauc' uz Rìgu ziepju pirkt.
Es nopirku pieci podus,
Ko mazgàt līgaviņas.
Divi podi izmazgaju,
Tad tik tāda puspeleka;
Visus piecus izmazgaju,
Nu bij balta kà Vāciete.
Nu drīksteju mutes dot,
Ir ļaudim parādìt.

13297-9
Tumsâ sievu nopreceju,
Bet nezinu,kāda bij;
Kad pārvedu sētiņâ,
Tad bij melna kà čigane.
Izmazgaju ziepju podu,
Nu tik tāda puspeleka,
Izmazgaju otru podu,
Nu bij balta kà muižniece.
Nu drīksteju klāt sēdèt,
Nu ļaudim parādìt.

13298-1
Trīs gadiņus audzinaju
Stallî bēru kumeliņu,
Ceturtâ gadiņâ
Tad sedloju kumeliņu,
Tad sedloju kumeliņu,
Jāju brūtes raudzities;
Piektajâ gadiņâ
Brūti viegli vizinaju.

13298-0
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Cetortâja gadiņâ
Pirku sedlus iemauktiņus;
Piektajâ gadiņâ
Jāju sievas lūkoties.

13299-0
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî melnu kumeliņu;
Cetortâ gadiņâ
Pirku sedlus, iemautiņus,
Pirku sedlus, iemautiņus,
Jāj' uz meitu māmuliņu.
Ieraudzijse tautu meita,
Ietek rožu dārziņâ;
Novijuse vainadziņu,
Nāk ārâi raudadama.
Vaj nu raudi, vaj neraudi,
Tūlit līdza nevedišu,
Par trīs gadi, cetortâi,
Tad es tevi aizvedišu.

13300-0
Vakarâ iesēdos
Ozoliņa laiviņâ;
Rìgâ man gaiļi dzied,
Vāczemê saule lec.
Rìgâ man tēvs, māmiņa,
Vāczemê līgaviņa.

13301-0
Visi saka, visi saka,
Ka es sievas nedabušu.
Es iegāju klētiņâ,
Apjozos zobentiņu,
Apjozos zobentiņu,
Apsegloju kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Jāju sievas lūkoties.
Jāju, jāju trīs dieniņas,
Ceļam gala nedabuju.
Es uzjāju lielu kalnu,
Lielu ciemu ieraudziju.
Sviedu spieķi sētmalâ,
Satrūkàs ciema suņi.
Izlec divas zeltenites,
Kà rozites ziededamas.
Viena ņēma mani pašu,
Otra manu kumeliņu.
Ieved manu kumeliņu
Treju staļļu dibinâ,
Ber auziņas silitê,
Sviež ābolu redelês,
Aizslēdz manu kumeliņu
Deviņàm atslēgàm.
Ieved pašu istabâ,
Sēdin' liepas krēsliņâ,
Uzliek man kviešu maizi,
Uzliek miežu alutiņu.
Paldies, meitu māmuliņa,
Par to gārdu mielastiņu!