13245-7
Sen dzirdeju ciemiņôsi
Augam daiļu mātes meitu,
Augam daiļu mātes meitu,
Ne pie viena neejam.
Tīšam jāju proves dēļ,
Nāks meitiņa, vaj nenāks?
Nāks meitiņa, vaj nenāks,
Dos māmiņa, vaj nedos?
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Sāk suniši sīvi riet.
Piesien' savu kumeliņu,
Eimu tautas istabâ.
Kad iegāju istabâ,
Ronu vecu māmuliņu,
Ronu vecu māmuliņu
Slaukam tautas istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pati slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarî,
Raksta zīda nēzdaudziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaid' ar godu izejam.
-Sēžu, sēžu, gaidu godu,
Nevar' goda sagaidìt.
Eimu pats kambarî
Raudzìt zīda rakstitaju.
Atron' zīda rakstitaju
Vakareju gulumiņu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es meitiņu nemānešu;
Es meitiņu guldinašu
Ar ābeļu rīkstitèm.

13245-5
No jūriņas izpeldeja
Div' dzelteni kumeliņi;
Vienam bija zelta segli,
Otram zelta iemauktiņi,
Kam tie zelta segli bija,
Tam es kāpu mugurâ;
Kam tie zelta iemauktiņi,
To pie rokas dancinaju.
Jāj' pie meitu māmulites.
Meitu māte istab' slauka.
Labdien, labdien, meitu māte!
Ko tàs tavas meitas dara?
-Manas meitas kambarî,
Visas vienu darbu dara.
Ej, puisiti istabâ,
Sēdies galda galiņâ.
-Sēdu, sēdu, gaidu, gaidu,
Nevar' goda sagaidìt.
Ceļos es no galda gala,
Iem' raudzìt kambarî.
Saimenieces meitas guļ
Vakareju gulejumu.
Dod, māmiņa, man meitiņu,
Es māceju guldinàt
Vakarôs vēlu, vēlu,
Rītiņôs agri, agri
Rītiņôs agri, agri
Ar ābeļu rīkstitèm.

13245-4
Miezitim balts miltiņš,
Ko līdz balts, sēnalots;
Bajaram daiļas meitas,
Ko līdz daiļas, netikušas.
Tīšam jāju svētu rītu
Pie bajara meitiņàm.
Kuplis auga ozoliņš
Bajariņa pavartâ,
Tur piesēju kumeliņu
Pie kuplaja ozoliņa.
Kad piesēju kumeliņu,
Kājàm gāju namiņâ.
Satiek' vecu māmuliņu
Slaukam namu, istabiņu.
Labrīt, veca māmulite!
Kur tàs tavas daiļas meitas?
-Manas meitas kambarî
Zaro zīļu vaiņadziņus.
Ej, puisiti, istabâ,
Sēd aiz galda, gaidi goda.
-Ilgi sēdu, goda gaidu,
Nevar goda sagaidìt.
Eim' raudzit kambarî,
Ko dar' tavas daiļas meitas.
Tavas meitas apgulejšas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu,
Vakar kāju āvumiņu.
Sen dzirdeju, nu redzeju
Bajariņa meitu godu.

13245-6
Sebu jāju svētu rītu
Bajar' meitu lūkoties.
Pie ābeles zirgu sēju,
Liepâ kāru pātadziņu,
Pats iegāju istabâi.
Māte slauka istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarêi,
Rotà zīda nēzdodziņus,
Rotà zīda nēzdodziņus,
Zaro zīļu vainadziņus.
-Iem' tīšām kambarêi.
Krēsli vien izcilati.
Kur, māmiņa tavas meitas?
Krēsli vien izcilati.
-Manas meitas agri celtas,
Atmiedziņu noguleja.
-Sēž' zirgami mugurâi,
Jāj' mājâs ziņģedams,
Lai palika bajar' meitas,
Kur augušas, kur bijušas.

13245-0
Agri jāju svētu rītu
Bajarmeitu lūkoties.
Pie bajara nama duri
Aug duj' kupli ozoliņi.
Pie ta viena zirgu sēju,
Pie ta otra zobentiņu.
Es atradu meitu māti
Slaukam nama istabiņu.
Kur māmiņa, tavas meitas,
Kad tu pati namu slauki?
- Manas meitas kambarêi
Zaro zīdu vainadziņu.
Ej, puisiti, sēd pie galda
Gaid' ar godu ieejam.
- Sēdu, sēdu, gaid' ar godu,
Nevar' godu sagaidìt,
Nevar' godu sagaidìt,
Gāju patis kambarêi.
Ai, māmiņa, tavas meitas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu,
Neslaucitu istabiņu.
- Ne, puisiti, tas nav tiesa,
Atmiedziņu apgulušas.
- Tādas visas bajarmeitas,
Vainadziņu pušķotajas.

13245-2
Kalabada miezitima
Maz miltiņu, daudz sēnalu?
Kalabada bajarami
Dailas meitas, netikušas?
Tīšām jāju svētu rītu
Pie bajara meitiņàm.
Atron' vienu māmuliņu
Slaukam namu, istabiņu.
Kur, māmiņa, tavas meitas,
Pate slauki istabiņu?
-Manas meitas kambarêi
Zaro zīļu vainadziņu.
Ej, puisiti, sēd' aiz galda,
Gaidi godam ienākam.
-Nevar' godam sagaiditi,
Eimu patis kambarê.
Bajariņa dailas meitas
Vakareju gulumiņu,
Vakareju gulumiņu
Vakar kāju āvumiņu.
Bajariņa dailas meitas
Te augušas lai palika.

13245-1
Agri jāju svētu rītu
Bajarmeitu lūkoties.
Kur,māmiņ,tavas meitas,
Ka neredz staigajot?
-Manas meitas kambarî
Sēd pie loga rakstidamas.
Ej, puisiti, istabâ,
Sēd' aiz galda, gaidi godu.
-Sēž' aiz galda, gaidu godu,
Nevar godu sagaidìt.
Eimu pats kambarî,
Ronu krēslus izcilatus,
Ronu krēslus izcilatus,
Uz krēsliem vaiņadziņus.
Pašas guļ gultiņâ
Ar vakara gulejumu.

13246-0
Aizjūdzu kumeļu,
Vaicaju māmiņai:
Vaj laba braukšana
Dzintara zemê
Dzintarzemes meitiņas
Lūkoties?
- Gan labas, gan labas
Dzintara meitiņas,
Tik vieni vainiņas,
Ka rāmi staigaja.

13246-1
Smēķeju pīpiņu,
Jūdzu kumeliņu,
Vaicaju māmiņai,
Vai laba braukšan'
Dzinteru zemêi
Dzinteru meitiņas
Lūkoties.
-Gan labas, gan labas
Dzinteru meitas;
Tik vien vainiņas,
Ka rāmi staigaja.

13247-0
Apauniet man kājiņas,
Es apavu kumeļam,
Es apavu kumeļam
Ar tērauda pakaviem,
Lai tas man guni šķīla,
Svešu zemi staigajot.