33564-0
Iztabu slauciju,
Dabuju vērdiņu.
Tēvs brauca Rìgâ,
Es braucu līdza.
Par to vērdiņu
Nopirku magones.
Nu iešu dārzâ
Magones sēt.
Nu iešu magones
Apraudziti.
Uzauga magones
Uz zaļu mauriņu.
Kam tàs magones
Pieder ravèt?
Lībiņai māsiņai
Pieder ravèt.
Ta daiļa meitiņa,
Ta daiļi raveja:
Ar sakni nerāva,
Par sētu nesvieda.
Uz jauniem puišiem
Neskatijàs,
Uz jauniem puišiem
Neskatijàs.

33565-0
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar bēriem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies.
Paši stulbi, zirgi klibi,
Tie aizjāja citu ceļu.
Tie neredz, kur laime mīt,
Meitiņa kà roze zied.
Ķemmè, meitiņ, brūnus matus,
Mazgà savus rožu vaigus,
Divi jāj ar sirmiem zirgiem,
Redzès, kur tie griezisies
Paši stalti, zirgi kalti, -
Šurpu grieza kumeliņus,
Šurpu grieza kumeliņus,
Tie iejāja mūs' sētâ.
Divi kupli ozoliņi
Pie bāliņa staļļa durvu,
Tur piesēja tautu dēli
Savus sirmus kumeliņs.
Paši gāja istabâ,
Tautu meitu lūkoties.
Redz, meitiņa kà rozite,
Kà Vāczemes magonite.
Ak, tu tautu zeltenite,
Būsi mana līgaviņa?
Es tev došu savu roku,
Savu zelta gredzentiņu.

33566-0
Nauda, nauda, atkal nauda,
Atkal dzēru krodziņâ?
Tradi ridi rallalla!
Atkal dzēru krodziņâ.
Kumelitis baltkājits
Man kaunìnu padarija,
Tradi ridi rallalla!
Man kaunìnu padarija:
Tam kājìna paslīdeja,
Man nokrita cepurite,
Tradi ridi rallalla!
Man nokrita cepurite
Jaunu meitu pulciņâ,
Tradi ridi rallalla!
Kas godīga mātes meita,
Ta pacēla cepuriti,
Tradi ridi rallalla!
Kas bij tāda vīzdegune
Ne ar kāju nepaspēra,
Tradi ridi rallalla!
Ne ar kāju nepaspēra.

33567-2
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Tur sadzinu, tur saņēmu
Gaujas krauja ozolâ.
Še, kundziņi, tavas bites,
Dod man vienu dzeltainiti.
- Ej, puisiti, istabâ,
Ņem no pulkas lasidams.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pati bārenite,
Ta manam prātiņam.
Tai es došu savu roku
Savu zelta gredzeniņu,
Tai es došu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.

33567-4
Visu dienu biti dzinu
Gara sila maliņâ.
Tur panācu, tur satvēru
Kalna muižas galiņâ.
Še, kundziņ, tava bite,
Do' man vienu dzeltaniti!
- Ej, puisiti, istabâ,
Ņem no pulkas lasidams.
To es ņēmu, ta man tika
Pa manam prātiņam:
Sarkaniem vaidziņiem,
Dzelteniem matiņiem.
Pari purvu tiltu grīdu
Ar apiņa stīdziņàm,
Lai brauc mana līgaviņa,
Ka lapiņa drebedama,
Ka lapiņa drebedama,
Kà saulite vizedama.

33567-0
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Te sadzinu, te saņēmu
NN muižas ozolâ.
Še, kundziņ, bites tavas,
Dod man vienu zelteniti.
- Ej, puisiti, kambarî,
Ņem no pulka lasidams.
To es ņemšu, ta man tika,
Dzelteniemi matiņiem,
Dzelteniemi matiņiem,
Sarkaniemi vaidziņiem.

33567-3
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Tur sadzinu, tur panācu
Mūs' kundziņa dārziņâ.
Ņem, kundziņi, tàs bitites,
Dod man vienu zelteniti.
- Ej, puisiti, kambarî,
Ņem no pulka, kura tīk.
To es ņemšu, ta man tika,
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Ne, puisiti, to nedošu,
Ta man visu jaunakà,
Ta man visu jaunakà,
Par visàm daiļakà.
Tai vajaga sešu zirgu,
Trīs puisišu ormanišu,
Trīs puisišu ormanišu,
Niedru kātu pātadziņu.

33567-5
Vysu dìnu bites dzynu
Pa garú syla molu;
Tí sadzynu, tí sajèmu
Lela kunga muìžeņâ.
Ša, kundzeņ, tova bites,
Dúd man vínu dzáltaņeiti.
- Ej, puìşeit, ustobâ,
Los' nu pulka lobókù (skaistókù).
Tù es jimšu, tej man tyka,
Kur' şédèja videņâ,
Gludu golvu, bolltu muti,
Dzaltoním mateņím,
Dzaltoním mateņím,
Sorkon' rùžu vaiņuçeņu,
Voska kurpes kòjeņâ,
Zamša cymdi rùçeņâ.

33567-1
Visu dienu bites dzinu
Gar garo sila malu;
Te sadzinu, te panācu
Kalna muižas ozolâ.
Še, kundziņi, tavas bites,
Dod man vienu zelteniti.
- Ej, puisiti, istabâ,
Ņem no pulka lasidams.
To es ņēmu, ta man tika,
Dzelteniem matiņiem,
Dzelteniem matiņiem,
Sarkaniem vaidziņiem.
Tai vajaga sirmu zirgu,
Daiļa puiša braucejiņa.
Man pašam sirmi zirgi,
Es pats daiļš braucejiņš.

33569-0
Aši aši zeiļe dzíd
Osâ mìta gaļeņâ.
Ļec, zeìļeit, tu zemê,
Ísim obi Vòczemè.
Greissim tylltu par Daugovu
Nu vacím daļderím.
Jaunys meitys pòri gòja,
Vysóm rùžu vaiņuçeņi;
Jauni puìši pòri gòja,
Visím şèrmi kumèļeņi,
Visím şèrmi kumèļeņi,
Visím cauņu capureitis.
Soka meitys uz puìším:
Kódeļ sìvu najamat?
Pàrn sacèjót, mìžu vaìņa,
Kaida vaìņa šùvosor?
Šùvosor taida vaiņa,
Ka apeiņi nazídèje.
Kú, mòşeņis, dareisim,
Sakós puìši prúju ít?
Liksim vakti uz çeļím
Uz tìm Krìvu rùbežím.
Puìši beja tiki gudri,
Tì nùgòja yudiņs çeļu.