33582-0
Es maza meitiņa,
Man laba laime:
Trīs reizes dienâ
Jāj precinieki.
Izteku namâ
Mutiti mazgàt,
Ieteku iekšâ,
Pie dvieļa slaukos,
Pie dvieļa slaukos,
Pa logu raugos,
Ieraugu tautieti ( precniekus)
Pa lauku (ceļu) jājot,
Pa lauku (ceļu) jājot,
Uz bēra zirga.
Velns tavâ sirdî!
Aizjāja garam.
Par mazu brītiņu
Jāj atpakaļ,
Jāj atpakaļ
Pie manis pašas.
-Labdien, māmiņa,
Vaj dosi meitiņu?
-Griez apkārt, kumeļu,
Jāj projam, tautieti,
Nav mana meitiņa
Priekš tevis augusi,
Mana daiļa meitiņa
Priekš labiem ļaudìm.
Tu kāršu spēlmans,
Liels naudas tērmans,
Liels krogus dzērajs,
Liels zirgu mītnieks.
-Es jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Roku nebučošu.
Tu, dailà meitiņa,
Nāc, atcel vārtus!
Ši, vārtus celdama,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava (mana) vaina,
Māmiņas vaina,
Kam nesolija.
Gaid' vienu gadiņu,
Tad māte vēlès,
Tad būsi mana
Daiļa līgaviņa.

33583-1
Strupi mani lindraki,
Apaļi gurni;
Puiši mani trenkaja
Ap lazdu krūmu.

33583-0
Es maza meitiņa,
Man lieli pupi,
Man' puiši dzenaja
Ap lagzdu krūmu.

33584-0
Es maza meitiņa,
Man' puiši lūko,
Man kuplas piedorknes,
Dzelteni mati.

33585-0
Izauga liepiņa
Klēts pakaļâi,
Es pate zīlite
Lēkataja.
No viena zariņa
Uz otru lēcu,
Uz trešu lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņi ratiņi,
Simts kumeliņu,
Pusotra simtiņa
Jājejiņu.
-Mūc, mūc, māsiņa,
Priedola ( Dzīparu) klētêi,
Lai sedza māmiņa
Ziedainu sagšu.
Māmiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedz māsiņa,
Ta neraudaja.
Māsiņa nesedza,
Ta žēli raud;
Lai sedza māršiņa,
Ta neraudaja.
Māršiņa nesedza,
Kam bārgi (ķītri) dzīvoji.
-Sedz, sedz, māršiņa,
Nu šķirsimies,
Nu mūsu zemite
Jau izdalita.
Vecaju tēviņu,
Atceli vārtus!
Tēviņis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla brālitis,
Tas neraudaja;
Brālitis necēla,
Tas žēli raud.
Lai cēla svainitis,
Tas neraudaja;
Svainitis atcēla,
Jo raudadams.
-Ar Dievu, tēviņis,
Ar, māmuļite!
Dievs, devi tautâs
Labvakariņu!

33585-2
Izauga liepiņas
Klētiņas priekšâ,
Es pate irbite
Lēkataja.
Ielēcu vienâ,
Ielēcu otrâ,
Trešâ lēkdama
Ieraugu tautas,
Deviņu kamanu,
Simts kumeliņu,
Cits tek karšķôs,
Cits iemavôs,
Ta paša starša
Ķēditês.
Teciņus aizteku
Līdz namiņam,
Atrodu memmiņu
Namiņâji.
Memmiņa mīļà,
Ej vārtu vērt!
Memmiņa negāja
Žēlodama.
Teciņus aizteku
Līdz rijiņaji,
Atronu tētiņu
Rijiņâji.
Tētiņu mīļais,
Ej vārtu vērt!
Tētiņis negāja
Žēlodams.
Teciņus aizteku
Līdz uztubai,------
(beigas trūkst).

33585-1
Uzauga liepiņa
Gar klētes jumtu,
Es pati irbite
Lēkataja,
No viena zariņa,
Uz oteriņa,
Trešajâ lēkdama,
Ieraugu tautiņas.
Ej, manu brāliti,
Sak' māmiņai,
Lai klāj māmiņa
Sagšàm galdiņu.
Neklāja māmiņa
Raudadama;
Lai klāja māsiņa,
Ta neraudaja.
Neklāja māsiņa
Žēlodama.
Lai klāja vedekle,
Ta neraudaja.
Neklāja vedekle,
Kam skarbi dzīvoja.
Klāj, klāj, vedekle,
Nu šķirsimies,
Nu savu zemiti
Izdalijàm.
Nu iešu tautâs
Dziedadama
Par augstu kalnu,
Par zaļu birzi;
Ar Dievu, tēvs, māte,
Brāliši, māsiņas,
Nu došu tautàm
Labvakariņu.

33586-3
Stādiju liepiņu
Teciņa malâ,
Trīs reizes dienâ
Laistìt gāju.
Jo stipri laistiju,
Jo kupla auga,
Jo kupla auga,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi,
Jo melnas ogas,
Jo melnas ogas,
Jo tautas jāja,
Jo tautas jāja,
Jo brāļi liedza.
Ak, es jau sen zinu
Šo puišu godu:
Kad viņi puiši,
Tad viņi mīļo;
Kad viņi vīri,
Kà suņi rej,
Vaj vaina, ne vaina,
Pātagu rād'.

33586-0
Uzauga ieviņa
Taciņa malâ,
Ne īsti kalnâ,
Ne lejiņâ.
Ik gāju ūdeņa,
Ik aplaistiju.
Jo labi laistiju,
Jo kupla auga,
Jo kupla auga,
Jo zaļas lapas,
Jo zaļas lapas,
Jo balti ziedi,
Jo balti ziedi,
Jo mellas ogas,
Jo mellas ogas,
Jo tautas precè,
Jo tautas precè,
Jo brāļi liedza.
Paldies brāļiem
Par liegumiņu!
Klausišu māmiņu
Patecedama,
Locišu pūriņu
Parakstidama.

33586-1
Zied balta ieviņa,
Aug melnas ogas;
Prec mani tautiņas,
Liedz bāleliņis.
Paldies brāļam
Par liegumiņu.
Klausišu māmiņu
Patecedama,
Locišu pūriņu
Izrakstidama.