34042-0
Iestādiju baltu rozi
Baltâi smilkšu kalniņâi;
Ta izauga žuburota
Līdz pašàm debesìm.
Pa roziti es uzkāpu
Pie Dieviņa debesîs.
Es redzeju, peld pa jūŗu
Melli buļļi balti ragi.
Melli buļļi balti ragi.
Tie tàs jūŗas niedres lauza.
Tie nebija melli buļļi,
Tie Dieviņa kumeliņi;
Tie nebija balti ragi,
Tie sudraba iemauktiņi.
Dieviņš savus puišus rāja,
Kam tie agri necēlàs,
Kam tie agri necēlàs,
Kam nekopa kumeliņus.
Dieviņš savus kalpus rāja,
Kam tie ilgi launagoja:
Zīda pļavas nenopļautas,
Zelta kalni neeceti.

34043-16
Sakapaju vecu Vellu
Deviņôsi gabalôs;
Noskrien mani brūni svārki
Veca Vella asinìm.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgašu?
- Meklè tādu strauju upi,
Kur deviņas straumes tek.
Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvešu?
- Meklè tādu rožu dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus sarullešu?
- Meklè tādu ruļļu koku,
Kam deviņas vangalites.
-Saki jel, mīļa Laime,
Kur es viņus paglabašu?
- Meklè tādu mātes meitu,
Kam deviņi pūri bij,
Kam deviņi pūri bij,
Deviņàm atslēgàm.

34043-9
Man bij viena balta pupa,
Kur es to iestādiju?
Iestādiju dārzinâ
Baltâ smilšu kalnìnâ.
Ta uzauga liela gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zarìnim,
Es redzeju Dieva dēlu
Siekim bites mērijot.
Es nokalu zobintìnu
Notiem bišu dzelonim.
Es nodūru Vella māti
Ar to bišu zobintìnu,
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Vella asinim.
Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, puisit, tâi upê,
Kur deviņas straumes skrien.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es tos izžāvešu.
-Žāvè, puisit, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus sarullešu.
-Rullè, puisit, tâi rullî,
Kur deviņas ruļļu meitas.
-Mīļai Marai pavaicaju,
Kur es viņus novalkašu.
-Valkà, puisit, tâi dienâ,
Kad deviņas saules spīd.

34043-21
Zirgi zviedza, Velni brauca,
Upit' tecej' čurkstedama;
Es stāveju maliņâ
Zobiniņu rociņâ.
Es sacirtu Velnam galvu
Deviņôs gabalôs;
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izmazgašu?
-Ej, puisiti, tur mazgàt,
Kur deviņas upes tek.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus izžāvešu?
-Ej, puisiti, tur žāvèt,
Kur deviņas saules spīd.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus noglabašu?
-Ej, puisiti, tur glabàt
Aiz deviņàm atslēgàm.
-Mīļa Māra, mīļa Laime,
Kur es viņus novalkašu?
Ej, puisiti, kariņâ,
Tur tu viņus novalkasi,
Tur tu viņus novalkasi,
Tālus (Garus) ceļus staigadams,
Tālus (Garus) ceļus staigadams,
Grūtus darbus strādadams.

34043-6
Ka maņ beja bollta puķe,
Kur es viņu sádynóšu?
Augstajâ kaļņeņâ
Bolltajâ smèļeitè.
Maņ izauga bollta puķe
Da poším debesím.
Es izkòpu debesîs
Pa tòs puķis zareņím;
Tí atrodu Dìva dálu
Kumèļeņu sadlòjùt.
Lobreiteņ, Dìvs paļeidz,
Kumèļeņu sadlòjùt!
Dìv' déļeņi bròļeļeņi,
Vaj redzèji tàv' ar mòti?
-Tovs tèteits ar màmeņu
Jiùrmalî kòzys dzer.
-Nùsakolu zùbiņeņu
Nu biteišu dzanyugļeņu,
Izrùcèju tàv' ar mòti
Nu deveiņu etsļédzeņu,
Sakopòvu Jiùru mòti
Deveņím gobolím,
Sasatreiņa mallni svòrki
Jiùru mòtis asņeitê.
Oì, tèteit, oi, màmeņ,
Kur byus jùs izmozgót?
-Ti, déļeņ, izmozgósi,
Kur deveiņis upis tak.
-Oì, tèteit, oi, màmeņ,
Kur byus jùs izkaltét?
Tì, déļeņ, izkaļtési,
Obuļ' zídu dòrzeņâ.
-Oì, tèteit, oi, màmeņ,
Kur byus jùs saruļļét?
Tì, déļeņ, saruļļési,
Zalta ruļļis kambarî,
Tí bej divi jumpraveņis,
Ruļļis víni vòkinoi.

34043-3
Es neietu gar jūrmali
Bez tērauda zobentiņa.
Es nodūru mellu lāci
Ar tērauda zobentiņu.
Satek mani brūni svārki
Ar tiem lāča aseniem.
Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè tādu lielu upi,
Kur deviņas straumes tek.
-Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
-Meklè tādu lielu liepu ,
Kam deviņas pazarites.
-Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu oša rulli,
Kam deviņi mangališi.
-Sakat kungi, sakat ļaudis,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu oša lādi,
Kam deviņas bīlādites,
Kam deviņas bīlādites,
Kam deviņas atslēdziņas.

34043-1
Iestādiju baltu rozi
Baltâ smilšu kalniņâ;
Ta uzauga tieva gara
Līdz pašàmi debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem rožu zariņiem,
Tur redzeju Dieva dēlu
Bišu stropu smērejam.
Es izkalu zobentiņu
No tiem bišu dzeloņiem,
Es nocirtu Vellam galvu
Ar to bišu zobentiņu.
Nošķīst mani brūni svārki
Ar tàm Vella asinìm.
Kur es viņus izmazgašu?
Deviņôs ezarôs.
Kur es viņus izskalošu?
Devoiņôs avotôs.
Kur es viņus izžaudešu?
Deviņôs kambarôs.
Kur es viņus novalkašu?
Deviņôsi panastôs.

34043-13
Mēness ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāksnôs (precibâs)
Pa vārtiem iejādams
Nospeŗ zelta ozoliņu.
Apšķīst mani brūni svārki
Ar ozola asinim.
Saki man, mīļà Māŗa,
Kur es viņus izmazgašu?
-Mazgà, puisi, tâi upê,
Kur deviņas straumes tek;
Devitâ straumitê,
Tur tu viņus izmazgasi.
-Saki man, mīļà Māŗa,
Kur es viņus izžāvešu?
-Žāvè, puisi, tâi dārzâ,
Kur deviņas saules spīd.
Saki man, mīļà Māŗa,
Kur es viņus paglabašu?
-Glabà, puisi, tâi šķirstâ,
Kur deviņas atslēdziņas.

34043-20
Zirgi zviedza, Velni brauca,
Straujupite dzirksteleja;
Dieviņš stāvi pie upites,
Apjozies zobeniņu.

34043-22
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dieviņam kāzas dzēra.
Pērkoniņis izjādamis
Saspeŗ zaļu ozoliņu;
Apšķiež manu villainiti
Ar ozola asinìm.
Vai, Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es baltu izmazgašu?
-Meklè tādu avotiņu
Deviņàm attekàm.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māŗa,
Kur es sausu izžaudešu?
-Meklè tādu ozoliņu
Deviņiem pazariem.