34039-19
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šâi zemê;
Mēnesnica pūru veda,
Visus mežus veltidama:
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta vilnanite,
Melno elkšņu krūmiņam
Apzeltiti prievietiņi.

34039-11
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šâi zemê;
Saule gāja panākšņôs,
Mežu mežus puškodama.
Ozolam kreklu deva,
Liepai mēļu villainiti,
Sīkajiem kociņiem
Pa dzīpara galiņam.

34039-15
Pērkons veda vedekliņu
No Vāczemes šài zemê;
Saule veda velšu pūru,
Visu mežu puškodama:
Ozolam vaska cimdi,
Liepai mēļu villainite,
Sīkajam kārkliņam
Zaļa vara pakariņi.

34039-21
Saule veda vedekliņu
No Vāczemes šài zemê;
Dieva dēlis līdzi jāja,
Meža galus puškodams.
Liepai lika zelta zarus,
Ozolami sidrabiņa,
Mazajam bērziņam
Zaļa vara gredzentiņu.

34039-20
Saule veda vedekliņu,
Meža galus veltidama:
Priedei cimdi, eglei zeķes,
Bērzam balta villainite,
Resnajam ozolam
Trim kārtàm zelta josta;
Mazajam kārkliņam
Uzmauc zelta gredzentiņu.

34039-22
Saule vede vedekliņu,
Visus mežus puškodama:
Ozolam zīda josta,
Liepai balta vilnanite,
Bērziņami kuplgaļvami
Sudrabiņa rotajumi,
Smalkajami kārkliņami
Zaļa vara gredzeniņš.

34039-0
Dabuj' vienu baltu pupu,
Stādij' kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņiem.
Tur redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojam.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Kur aizgāja tēvs ar māt'?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Saule pate pūru vede,
Mežiem galus veltidama:
Ozolam raibus cimdus,
Liepai zaļu villaniti,
Mazajam kārkliņam
Apzeltitu prievitiņu.

34039-9
Parkiuņs ve'de vedekļeņu,
Ļelu mežu puškódams:
Prìdei sagša, egļei sagša,
Bàrzam bollta vyllnòņeite.

34040-0
Dabuj' vienu brūnu pupu,
Iestādiju kalniņâ,
Iestādiju kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas zariņim.
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Dēliņam kāzas dzer.
- Labrīt, labrīt, tēvs ar māti!
Kam man' mazu atstājiet?
- Ņem, dēliņ, gudru galvu,
Veca vīra padomiņu,
Kaldin' asu zobeniņu
Deviņiem žuburiem.
- Kur tas tāds kalejiņš,
Kas to tādu kaldinàs?
Rìgâ pirku, naudu devu,
Vāczemê kaldinaju.
Es nocirtu Prūšam galvu
Ar to asu zobeniņu.
Prūšu meitas gauži raud,
Galviņâ lūkodamas.
"Še guļ manis arajiņis,
Mans maizites devejiņš!"

34041-0
Iestādiju baltu rozi
Baltâ smilšu kalniņâ;
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem rožu zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Sirmu zirgu seglojam.
Labdien, labdien, Dieva dēls!
Vaj redzeji tēv, ar māti?
- Tēvs ar māti Vāczemê
Bāliņam kāzas dzer.
- Es apkalu kraukļam kājas,
Ielaižos Vāczemê.
Vāczemnieki brīnijàs,
Kas par melnu kumeliņu!