34043-8
Kalejs kala debesîs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltitiem burbuļiem.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčôs.
Pa vārtim iejādams,
Nosper zaļu ozolinu.
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvè Māras dārziņâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullè Māras rullitî,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabà Māras šķirstinâ,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus valkasim?
Valkà Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki.

34043-23
Tupu, tupu, rāpu, rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādij' vienu baltu pupu
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņôs,
Pa vārtiem iejādams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinim.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es tos izmazgašu?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotiņi.

34043-0
Iestādiju zilu (baltu) pupu
Savâ rožu dārziņâ;
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt, labrīt, Dieva dēlis!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti jūrmalâi
Saules meitai kāzas dzer.
-Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu,
Kaldin' asu zobentiņu,
Deviņiemi asmiņiem.
-Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda (Velna) māti
Deviņiem gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda (Velna) mātes asinim.
Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgàt?
-Meklè tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltèt?
-Meklè tàdu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullèt?
Meklè tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabàt?
Meklè tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atsledziņas.

34043-12
Man bij viena Turku pupa,
To stādiju kalniņâ.
Man izauga gaŗa pupa
Līdz pašàmi debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašâ pupas galotnê.
Es to Velnu sakapaju
Deviņôsi gabalôs.
Apskrej mani zīžu svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
- Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
- Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.

34043-14
Mēnestiņis nakti brauca,
Es Mēneša ormanitis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mēteliti,
Savu zvaigžņu mēteliti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapaju Jodu māti
Deviņôs gabalôs;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izžāvešu?
-Meklè tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazariši.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu māmuļiti,
Kam deviņas rulletajas,
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas.

34043-15
Ņemsim, brāļi, drošu sirdi,
Kaldinasim zobentiņus,
Iesim tad uz Jūdu zemi,
Jūdu dēlus kapadami.
Jūdu dēlus kapajot,
Apšķīst mani brūni svārki,
Apšķīst mani brūni svārki,
Ar tàm Jūdu asinìm.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus izmazgašu?
Pate Laime parādija
Ziepupiti lejiņâ.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus izkaltešu?
Pate Laime parādija
Zelta šņori dārziņâ.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus sarullešu?
Pate Laime parādija
Zelta rulli kambarî,
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es viņus paglabašu?
Pate Laime parādija
Zelta skapi klētiņâ.

34044-0
Es atradu Turku pupu,
Mātes gultu taisidama;
Es iesēju Turku pupu
Baltajâ smiltszemê.
Ta izauga tiev' un gaŗa
Līdz pašàmi debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlu,
Segloj' bēru kumeliņu:
Dieva dēls medìt gāja
Sudrabiņa sunišiem.

34045-0
Man bij viena balta pupa,
Nezinaju kur stādìt.
Stādiš' rožu dārziņâi
Apakš rožu lapiņàm.
Man izauga liela pupa
Līdz pašàmi debesìmi.
Es uzkāpu debesîse
Par pupiņas zariņiemi.
Es redzeju Dieva dēlu
Miglienâji zvejojami:
Vaŗa laiva, zelta tīklis,
Dimantiņa zēģelite.

34045-1
Man bij viena Turku pupa,
Nezinaju kur stādìt;
Stādu rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Man uzauga Turku pupa
Līdz pašàmi debesìm;
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas pākstitèm.
Es redzeju jūriņâi
Dieva dēlu zvejojot:
Zīda tīklis, zelta laiva,
Sudrabota zēģelite.

34046-0
Man bij viena balta (Turku pupa)
Kur es viņu iestādišu?
Stādij' rožu dārziņâi
Baltajâi smiltiņâ.
Ta uzauga kupla, gara
Līdz pašami debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem,
Es redzeju Dieva dēlus
Kumeliņus seglojot.
Kur tu jāji, Dieva dēls,
Kumeliņu apseglojis?
-Jāšu sievas lūkoties,
Saules meitas precibâs.