2221-10
Sikuli, Mikuli, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Ko ar izkapti?-Sientiņu pļaut.
Ko ar sientiņu?-Telites barot.
Ko ar telitèm?-Pieniņu slaukt.
Ko ar pieniņu?-Bērniņus barot.
Ko ar bērniņiem?-Cūciņas ganit.
Ko ar cūciņàm?-Kalniņu rušinàt.
Ko ar kalniņu?-Miezišus sēt.
Ko ar miezišiem?-Alutiņu darìt.
Ko ar alutiņu?-Bāliņu dzirdìt.
Ko bāliņš tev laba dara?
-Bāliņš man atnesa vara adatiņu.
Kur palika vara adatiņa?
-To iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
-Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tie tur ēda, tie tur dzēra,
Biķerišus sizdami, spēledami.

2221-5
Āziti, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam to izkapti vajadzeja?
-Izkapti vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajadzeja gosniņai dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu dot.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam to alutiņu vajadzeja?
-Alutiņu vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļus vajadzeja, karâ iet.

2221-3
Buciņ, āziti, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes vajadzeja?
-Izkaptes vaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa vajadzeja?
-Sieniņa vaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vaga pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vaga bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzeja?
-Bērnu vaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa vajadzeja?
-Kalniņa vaga miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vaga alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa vajadzeja?
-Alutiņa vaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vaga karâ raidit.
Ko tie brāļi pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra sviķa celmu.
Kur palika sviķa celmis?
-Tas izdega smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tos nopūta gaŗu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocierta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzgāja debesîs,
Zelta kokles kokledami,
Grāmatiņu lasidami.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.

2221-7
Buciņ, āziņ, kur liki barzdiņ'?
-Iedevu Krievam izkapšu kalt.
Kur to izkaptu vajadzeja?
-Izkaptu vajaga sieniņu pļaut.
Kur to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajaga gosniņàm dot.
Kur tās gosniņas vajadzeja?
-Gosniņas vajaga pieniņu dot.
Kur to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajaga bērniem strēbt.
Kur tos bērniņus vajadzeja?
-Bērniņus vajaga cūciņas ganìt.
Kur tàs cūciņas vajadzeja?
-Cūciņas vajaga kalniņu rakt.
Kur to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajaga miezišus sēt.
Kur tos miezišus vajadzeja?
-Miezišus vajaga alutiņu brūvèt.
Kur to alutiņu vajadzeja?
-Alutiņu vajaga brāļiem dzert.
Kur tos brālišus vajadzeja?
-Brāļiem vajaga kaŗâ iet.
Ko no kaŗa tie pārnesa?
-Divi mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūre sviķu celmâ.
Kur palika sviķu celmiņš?
-Tas sadega smalkôs pelnôs.
Kur palika smalks pelniņš?
-Tas izlije smalku lietu.
Kur palika smalks lietiņš?
-Tas ieskrēja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēre melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāje gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas apauge zaļu mauru.
Kur palika zaļa maure?
-To noēde Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs aizskrēje augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpe debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî,
Biķerišus spēledami,
Kauliņiem mētadami.

2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.

2221-13
Biku, biku, āziti, kur liki radziņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku daļģiti.
Kur liki daļģiti?-Sieniņu pļāvu.
Kur liki sieniņu?-Gosniņai devu.
Kur liki gosniņū?-Pieniņu slaucu.
Kur liksi pieniņu?-Bērniņiem devu.
Kur liksi bērniņus?-Cūciņas ganìs.
Kur liksi cūciņas?-Kalniņu raks.
Kur liksi kalniņu?-Miezišus sēšu.
Kur liksi miezišus?-Alutiņu brūvešu.
Kur palika alutiņš?
-Tas ieskrēja melnâ upê.
Kur palika melna upe?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-To noēda (?) Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs ieskrēja zaļâ kokâ.
Kur palika zaļais koks?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.

2221-12
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam par siena pļaušanu.
Āziti, buciti, kur tu liki sieniņu?
-Atdevu gosniņai par saldu pieniņu.
Āziti, buciti, kur tu liki pieniņu?
-Atdevu pieniņu saviem brāļiem.
Ko tev laba brāļi dara?
-Brāļi manim kaŗâ gāja.
Ko no kaŗa tie pārnesa?
-Divi zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu smilšu kalnâ.
Kur palika smilšu kalns?
-To apēda (?) baltas zosis.
Kur palika baltas zosis?
-Aizpeldeja lielu jūru.
Kur palika liela jūra?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melni vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-To izara Dieva vīri.
Kur palika Dieva vīri?
-Tie uzkāpa debesîs.

2221-4
Bim, bim, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Man vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam tà sieniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja govim dot.
Kam to govu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja cūciņas ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja kalniņu rakšņàt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja miezišus sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja alutiņu brūvàt.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Tiem vajadzeja kaŗâ iet.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentiņu.
Kur palika kniepadata
Ar to zelta gredzentiņu?
-Tos iedūru celmiņâi.
Kur palika tas celmiņis?
-Tas sadega sīkis pelnis.
Kur palika sīki pelni?
-Vējš iepūta upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗ' celiņu.
Kur palika gaŗš celiņis?
-Tas apauga zaļu zāli.
Kur palika zaļa zāle?
-To noēda meža zosis.
Kur palika meža zosis?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs,
Zelta kokles koklēdami,
Grāmatiņu lasidami.

2221-9
Āziti, Mikuliti, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam, lai kaļ izkapti.
Kama izkapti?-Ko pļaut sieniņu.
Kama sieniņu?-Ko dot telitèm.
Kama telitèm?-Lai dod pieniņu.
Kama pieniņu?-Ko dot bērniņam.
Kama bērniņam?-Lai gana cūciņas.
Kama cūciņas?-Lai rušina kalniņu.
Kama kalniņu?-Ko sēt miezišus.
Kama miezišus?-Alutiņu darìt.
Kama alutiņu?-Tēvam dot.
Kama tèvam?-Tēvs brauca Rigâ.
Ko tas tēvs tev atveda?
-Div' misiņa adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iesprauda liepas celmâ.
Kur palika liepas celms?
-Tas sadega zilu guni.
Kur palika zila guns?
-To nodzēsa smalki lieti.
Kur palika smalki lieti?
--Sateceja mellâ upê (upitê).
Kur palika mellà upe (ta upite)?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika mellie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas saauga smalku birzi.
Kur palika smalkà birzs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs,
Biķerišus dzerdami,
Glāzites skandinadami-
Lir, lir, lir!