2221-4
Bim, bim, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Atdevu Krieviņam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes tev vajadzeja?
-Man vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam tà sieniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja govim dot.
Kam to govu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērniņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja cūciņas ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja kalniņu rakšņàt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja miezišus sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Man vajadzeja alutiņu brūvàt.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Man vajadzeja brāļiem dot.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Tiem vajadzeja kaŗâ iet.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Viens pārnesa kniepadatu,
Otris zelta gredzentiņu.
Kur palika kniepadata
Ar to zelta gredzentiņu?
-Tos iedūru celmiņâi.
Kur palika tas celmiņis?
-Tas sadega sīkis pelnis.
Kur palika sīki pelni?
-Vējš iepūta upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗ' celiņu.
Kur palika gaŗš celiņis?
-Tas apauga zaļu zāli.
Kur palika zaļa zāle?
-To noēda meža zosis.
Kur palika meža zosis?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesīs,
Zelta kokles koklēdami,
Grāmatiņu lasidami.

2221-4
Buciņ, āziņ, kur liki bārzdu?
- Iedevu Krievam, izkapti kalt.
Kam to izkapti tev vajdzeja?
- Izkapti vajdzeja, sieniņa pļaut.
Kam to sieniņu tev vajdzeja?
- Sieniņu vajdzeja, gosniņai dot.
Kam to gosniņu tev vajdzeja?
- Gosniņu vajdzeja, pieniņu dot.
Kam to pieniņu tev vajdzeja?
- Pieniņu vajdzeja, bērniņiem dot.
Kam tos bērniņus tev vajdzeja?
- Bērniņus vajdzaja, cūciņu ganìt.
Kam tàs cūciņas tev vajdzeja?
- Cūciņas vajdzeja, kalniņa rušinàt.
Kam to kalniņu tev vajdzeja?
- Kalniņu vajdzeja, miezišus sēt.
Kam tos miezišus tev vajdzeja?
- Miezišus vajdzeja, alutiņ' brūvàt.
Kam to alutiņu tev vajdzeja?
- Alutiņu vajdzeja, kariņiem dot.
Ko tie kariņi nokaroja?
- Vienu stulbu adatiņu,
Otru mazu kniepadatu?
Kur tu liki kniepadatu.
- To iedūru liepas celmâi.
Kur palika liepas celmis?
- Tas izdega smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
- Tie izlija smalkis lietis.
Kur palika smalki lieti?
- Ieteceja upitêi.
Kur palika ta upite?
- To izdzēra Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
- Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
- Tos nolīda Dieva dēli,
Zelta kokles kokledami,
Jumpraviņas lūkodami.