Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim.
26072-1 Ai, pirmà ieteiceja, Sargi savu cekuliņu, Būs māsai grūta dzīve, Puceš' tavu cekuliņu. 26072-0 Pats pirmais precinieks, Sargi savu muguriņu: Tiks māsiņa raudinata, Tiks mugura odereta. 26073-0 Es tev lūdzu, tautas dēls, Mūs' māsiņu neniecini; Ja māsiņu niecinasi, Vedisim atpakaļ. 26074-2 Es tev lūdzu, dēla māte, Kà labam cilvekam: Ies māsiņa veleties, Neslēdz katlu kambarî. 26074-6 Tà nedari, vīra māte, Kà pirmai vedeklai: Savas drēbes izvelejsi, Ieslēdz' podu klētiņâ. 26074-1 Es piesaku tev, tēviņ, Kà labam cilvekam: Kad velès vedekliņa, Neslēdz vāles klētiņâ. 26074-4 Tà darat, sveši ļaudis, Kà bijat dzīrušies: Iet māsiņa veleties, Slēdzat katlus kambarî. 26074-0 Es tev saku, tautu dēls, Sak' savai māmiņai: Kad māsiņa drānas mērc, Neslēdz katlu klētiņâ. 26074-3 Nedarat tà tautiņas, Kà bijat solijšies: Kad māsiņa drānas mērca, Katlu slēgt klētiņâ. 26074-5 Tà nedar', dēlu māte, Kà tu biji lielijsies: Ieslēgt podu klētiņâ, Iemest vāli kaņepês.
|