Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim.
26094-0 Tu, taùtìt, ķeìļa ? znùts, Nanycyn' mun' mòşeņu; Ka es raušu zùbiņeņu, Drabás tovys kažuçeņš. 26095-0 Tur' godâ, tautas dēl, Še atvestu mūs' māsiņu; Ja godâ neturesi, Pirkš' Rìgâ pātadziņu, Pirkš' Rìgâ pātadziņu, Slodziš' tavu muguriņu. 26095-2 Es tev saku, tautu dēls, Nenican' mūs' māsiņu; Dzirdesim nicinam, Sukaš' tavu kažociņu. 26095-1 Es tev saku, znota krupi, Tur' godâ mūs' māsiņu; Ja godâ neturesi, Rìgâ pirkšu pātadziņu, Rìgâ pirkšu pātadziņu Deviņiem žuburiem, Sprādzeš' tavu kažociņu Deviņiem gabaliem. 26096-0 Vaj dzirdeji tu, Indriķi, Ko sacija mācitajs? Ja tu būsi klausijies, Tad būs mīļa dzīvošana; Ja nebūsi klausijies, Tad kausies dzīvodamis.
|