Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim.
26074-7 Tà nedari, vīra (dēla) māte, Kà tu biji solijsies: Savus kreklus izvelejsi, Ieslēgt podu klētiņâ. 26075-0 Klausies, svainit, Ko es tev teikšu: Nebūs māsai Nodaļas dot; Ar savu tuteni Pie visa klaipa, Ar savu skutulu Pie visa grāpja! 26076-0 Lai piesaku, kam piesaku, Svainišam, tam piesaku: Kad māsiņa drānas mērc, Tev pārnest ūdentiņu; Kad brauc māsa baznicâ, Tev iejūgt kumeliņu. 26077-0 Maizê auguse Mūs' māsiņa, Nebūs tautàm Maizites liegt, Būs dot atslēgu, Lai ņemàs pate, Lai gāja klētî, Lai kambarî. 26078-0 No šàs dienas tev, svainiti, Ir krodziņis jaatstāj; Ies māsiņa veleties, Tev malciņa japaskalda, Tev malciņa japaskalda, Ūdentiņis jaatnes. 26079-0 Nu atstāj tu, svainiti, Visas vecas draudzenites, Mīļo vienu man' māsiņu Par Laimites likumiņu. 26080-1 Es, svainiti, tev piesaku: Nāks māsiņa raudadama, Mana roka, ievas ķūze, Svainit, tava muguriņa! 26080-0 Nu, svainiti, māsa mana Paliek tava līgaviņa. Ja tu labi nedzīvosi, Nāks māsiņa raudadama: Tavi mati, mani nagi Krogus galda galiņâ! 26081-0 Paklausies tu, svainiti, Ko es tev pasacišu: Kad māsiņa malti gāja, Tev būs ari līdza iet, Māsa graudu bērejiņa, Tu dzirniņu griezejiņš; Kad māsiņa maizi cepa, Tu malciņas cirtejiņš; Kad māsiņa drānas mērca, Tu ūdeņa nesejiņš! 26082-1 Piesaku dižami, Piesaku mazami, Lai mūsu māsiņu Neniecinaja.
|