Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana.
Katalogs > Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana.
Rezultāti: 1841 - 1850 no 2860 33628-1 Kur tu skriesi, vanadziņi, Ar tiem vaska spārniņiem? Skriešu liepas apraudzìt, Vaj ir kuplas, vaj ir lielas. Ira kuplas, ira lielas, Zari mirka Daugavâ. Es nolauzu vienu zaru, To iemetu Daugavâ. Tas aizgāja pa Daugavu, Burbulišus mētadams. Satiek jūras zvejnieciņi, Ieņem viņu laiviņâ, Ieņem viņu laiviņâ, Ietin zīda nēzdaugâ, Ietin zīda nēzdaugâ, Ienes Māres baznicâ. Šūpo Māre, auklè Māre, Uzaug daiļa jumpraviņa Dzeltainiem matiņiem, Sarkanbaltiem vaidziņiem. 33628-0 Kur tu skriesi (skreji), vanadziņi, Ar tiem vasku spārniņiem? - Skriešu (Skreju) liepas apraudzìt, Vaj ir liela izauguse. Gana liela, gana kupla, Zari mirka Daugavâ. Tēvs ar māti mīļi gul Daugaviņas maliņâ. Vakarâ guldamies, Liepai zaru nolauzuši, Liepai zaru nolauzuši, Palikuši pagalvî. No rītiņa celdamies, Iemetuši Daugavâ. Tas aizjāja par Daugavu Spīdedams, vizedams, Spīdedams, vizedams, Burbulišus mētadams. Satiek jūŗas (Dieva) zvejnieciņi, Ieņem viņu laiviņâ, Ieņem viņu laiviņâ, Ietin zīda nēzdogâ, Ietin zīda nēzdogâ, Novizina Vāczemê, Novizina Vāczemê, Ienes Māŗas baznicâ, Ienes Māŗas baznicâ, Noliek Dieva altarî. Vāczemnieki brīnejàs, Kāda koka tie ziediņi. Saka Māŗa raudadama: Tie nevaid koka ziedi, Tie nevaid koka ziedi, Ta puisiša (meitiņas) dvēselite, Ta puisiša (meitiņas) dvēselite, Daugavâ slīcinata (Bēdiņâs nomiruse), (Žēlabâs nomiruša). 33628-5 Lidu, lidu vanadziņi Ar tiem vaska spārniņiem, Lidu augstu, lidu zemu, Lidu liepas apraudzìt, Lidu liepas apraudzìt, Vaj ta liela izaugusi. Gana liela, gana kupla, Zari mirka Daugavâ. 33629-2 Pòrteçèju ezereņu (Daugaveņu) I solušu,nasolušu. Kura vìta nasoluşe, Tí aug zalta puriņeņi. Nùsaróvu puriņeņu, Nùsaveju vaiņuçeņu, Nùsaveju vaiņuçeņu, Izsalyku galveņâ. Sagòjuši cìma puìši, Atjam munu vaiņuçeņu. Es jús lyùdzu, es jús prosu, Atdúdit vaiņuçeņu! Lyùgdamós, praşeidama, Pasùļèju cymdu pòri. -Navajaga cymdu pòra, Vajag pošas adeitòjas. -Pagaìdit, cìma puìši Da cytam rudiņam, Koļs pyùreņu pìdareišu, Koļs teļeitis paaudzeišu. 33629-0 Kur tu skrìsi, vanadzeņ, Ar tím voska spòrņeņím? -Skrìšu ļìpas apsavàrtu, Veļik ļela izauguşe.- Ļela,kupla izauguşe, Zori ļeika Daugovâ. Es nùlaužu vínu zoru, Svížu jiùru dziļumâ. Tí izauga zalta puče Deveņím zareņím. Es nùlaužu vínu zoru, Nùsaveju vaiņuçeņu. Gòju,gòju pa çeļeņu Kai pučeite zídádama. Sasatyku puìšu pulku, Prosa muna vaiņuçeņa. Lobók dúmu cymdu pòri, Na kai sovu vaiņuçeņu. -Lobók jaunu adeitòju, Na kai tovu cymdu pòri. 33629-1 Kur tu skrìsi,vanadzeņ Ar tím voska spòrņeņím? Skrìšu ļìpas apsavàrtu, Veļik ļela izauguşe. Ļela,ļela,kupla,kupla, Zori ļeika Daugovâ. Dziļa,dziļa Daugaveņa, Cyta vìta sakla beja. Pa saklóm vìteņóm Tí aug zalta puriņeņi. Nu tús zalta puriņeņu Es nùpynu vaiņudzeņu. Sagòjuši cìma puìši, Nùraun munu vaiņudzeņu. Da, lyùdzami, atdúdit Munu dòrgu vaiņudzeņu. Lyùgdamós, praşeidama, Pasùļèju cymdu pòru. -Nagrybam cymdu pòra, Grybam pošas adeitòjas. -Da,lyùdzami,pagaìdit Da cytam rudiņam, Cikóm pyùru pìlàdeišu, I teļeišu pìaudzeišu. 33630-0 Lai es braucu kur braukdamis, Irbes gul ceļmalâ, Irbes gul ceļmalâ, Baida manu kumeliņu, Baida manu kumeliņu, Dauza manas kamaniņas, Dauza manas kamaniņas, Mētà manu līgaviņu. Jūs,irbites,nezinat, Cik maksaja kumeliņš: Pieci simti dālderišu Maksà manis kumeliņš. Jūs,irbites,nezinat, Cik maksaja kamaniņas: Seši simti dālderišu Maksà manas kamaniņas. Jūs,irbites,nezinat, Cik maksaja līgaviņa: Ta naudiņa neskaitama, Cik maksaja līgaviņa. Kumeliņu jaunu pirkšu, Kur es ņemšu līgaviņu! 33631-0 Līdacina zaļspurite, Nāč ar mani spēleties, Tu dziļâ jūrinâ, Es ozola laivinâ. Jūŗa prasa smalku tīklu, Laiva baltu zēģelišu. Uzliek baltu zēģeliti, Iet laivina mirdzedama. Iet laivina mirdzedama Līdz tautieša nama duru. Tautiets mana laipu lika, Zāģetame dēlitem. Labak tēva dubļus bridu, Ne tautinša laipas gāju, Tēva dubļi sudraboti, Tautu laipas asarotas. 33632-0 Man bij daiļis arajiņis Par visiem arajiem: Zilas acis,sārti vaigi, Iedzeltani matu gali. Tam bij divi melni zirgi, Tas trešais itin balts. Vienu deva kungam jāt, Otru kunga sulaiņam, To trešo pats tas jāja Kungam līdz Vāczemê. -Nu ar Dievu,līgaviņa, Ilgi tevis neredzešu. Lai gan tevis neredzešu, Allaž tevi pieminešu. Pa trīs gadi ceturtâ Nākšu tevi apraudzìt. -Gāju rožu dārziņâ, Pinu rožu vainadziņu, Gaidij' savu arajiņu Pēc trīs gadi pārnākam. Trīs gadiņi pagājuši, Vēl nav mana arajiņa, Vēl nav mana arajiņa, Balta zirga jājejiņa. Ceturtâ gadiņâ Nu atjāja pie lodziņa. -Labvakar,labvakar! Mana jauna līgaviņa. -Labvakar,labvakar! Kà nu iet,arajiņ? Kà nu iet,arajiņ, Balta zirga jājejiņ? -Gan jau labi,līgaviņa, Bet man citis kumeliņis. -Ja tev citis kumeliņis, Tad tev cita līgaviņa. Es jau tev tūlin teicu, Ka tu mani aizmirsisi. Ka tu mani aizmirsisi, Tāļus ceļus staigadams. -Aiztais',meitiņ,savu logu, Ar tev' vairs nerunašu. Nu es jāšu citu ceļu, Kur aug citas mātes meitas, Kur aug citas mātes meitas, Vēl skaistakas,vēl daiļakas. -Es iegāju raudadama Savâ rožu dārziņâ, Saplosiju vainadziņu, Slaucij' gaužas asariņas. 33633-0 No rītina agri agri Es izgāju bierzitêi, Es izgāju bierzitêi Apsedloju raibu zaķi. Es nojāju līdz Kuldigu, Vēl rasina nenogāja. Pavaicaju lielkungim, Kur likš' savu kumelinu. Ieliek manu kumelinu Zaļâi vaŗa stallitêi, Zaļâi vaŗa stallitêi Sudrabina redelem. Sēdu,sēdu,apsaskatu, Ko ēd manis kumelinis. Saulêi pļautu ābolinu, To ēd manis kumelinis. Sēdu,sēdu,apsaskatu, Ko dzeŗ manis kumelinis. Skaidr' avota ūdentinu, To dzeŗ manis kumelinis. Sēdu,sēdu,apsaskatu, Sajāj visi lieli kungi, Sajāj visi lieli kungi, Grib no manis ziergu pierkt. Neizdošu kumelinu, Man sievina nelūkota. Sēdu,sēdu,apskatu, Pietek viena zeltainite. Tai es došu savu roku, Savas rokas gradzentinu; Tai es došu savus lopus, Savu lopu laidarinu. Manâi lopu laidarâi Duj zeltiti avotini; Vienâi dzēra raibas goves, Otrâi bēri kumelini. Rezultāti: 1841 - 1850 no 2860
|