33639-6
Lielu garu lazdu liecu
Viena paša rieksta dēļ;
Lielu tālu ceļu jāju
Vienas pašas meitas dēļ.

33639-8
Sēju lielu rožu dārzu,
Ko sev daiļi puškoties;
No ta liela sējumiņa
Viena pate roze auga.
Bij man vienas rozes dēļ
Tādu augstu žogu pīt;
Bij man vienas meitas dēļ
Tādu gaŗu ceļu jāt!
Dziržu ļaudis runajam,
Līgaviņu atsakot.
Sirds nerima,prāts necieta,
Jāju viņas apraudzìt.
Es piejāju pie vārtiem,
Viņa stāv uz durvìm,
Viņa stāv uz durvìm,
Raksta zīda nēzdodziņu.
Labdien,labdien,sirdspuķite,
Sniedz rociņu,dod mutiti!
Ši man roku vairs nesniedza,
Ši man mutes vairs nedeva.
Vaj domà,vīzdegune,
Ka es tevis izbīšos?
Zinu ceļu,māku jāt
Ar baŗotu kumeliņu.
Ta būs māte,kas dos meitu,
Kas māk meitu audzinàt;
Nāks meitiņa dziedadama,
Kà rozite ziededama.

33640-4
Seši mazi bundzenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Galvâ cauņa cepurite.
Visi seši sajājuši
Istabiņas galiņâ.
Divi teica:esi mana!
Divi liedza:tas nav tiesa!
Divi,mani saķēruši,
Zelta rotu dāvinaja.
Kur es likšu zelta rotu,
Tāda maza meitenite?
Pārnāks tēvs,prasìs man:
Kur tu ņēmi,kas tev deva?
-Sak':man deva ciema zēni,
Mani mazu mīledami,
Mani mazu mīledami,
Sevim lielu audzedami.

33640-1
Seši jauni oròjeņi
Brauc pa ceļu dzídódami.
Vysim sešim sèrmi zyrgi,
Vysim cauņu capureites.
Vysi seši apstójuši
Ap tù munu rùžu dòrzu.
Séžu rùžu dòrzeņâ,
Veju rùžu vaiņuceņu.
Pyrmì divi tai sacèja:
Te byus muna ļaùdaveņa!
Ùtri divi atsacèja:
Nabyus tova ļaùdaveņa!
Treši divi làc nu zyrga,
Sùļej zalta gredzineņu:
Ša,mòseņ,gredzineņš,
Nosoi skaiški dzeivódama,
Nosoi skaiški dzeivódama,
Gaìdi manis atbraucùt.
Byušu pats,voj nabyušu,
Byus muns bàrìs kumeļeņš,
Byus muns bàrìs kumeļeņš,
Vacókòjis bòļeļeņš.

33640-2
Şeši jauni stabuļnìki
Jój pa çeļu spàládami,
Visim şešim şèrmi zyrgi,
Visim cauņu capureites.
Vysi şeši sajójuši
Ap tú munu rùžu dòrzu.
Séžu rùžu dòrzeņâ,
Veju rùžu vaiņuçeņu.
Divi soka: byusi muna!
Ùtri divi:nabyus tova!
Treši divi làc nu zyrga,
Dúd maņ zalta gredziņeņu.
Ìdavuši pasaçèja:
Nosoi gudri,tautu meita,
Ka vaìcós tàvs ar mòti,
Sok', bòļeņi ìdavuši,
Ka bòļeņi pavaìcós,
Sok', zemè pacáluşe,
Sok',zemè pacáluşe,
Rùžu dòrzu ravádama.

33640-0
Seši jauni bandenieki
Jāj pa ceļu ziņģadami,
Visim bija siermi ziergi,
Visim caunu cepurites,
Visim caunu cepurites,
Visim lūšu kažociņi.
Visi seši apstājàs
Mana bara galiņâi.
Divi teica:būsi mana!
Otri divi:nebūs tiesa!
Treši divi lec no zirga,
Apkārt mani apteceja.
Izvilkuši baltas krelles:
Še,meitiņa,liec ap kaklu;
Izvilkuši gradzentiņu:
Mauc pirkstâi gradzentiņu!
Es nelikšu baltas krelles,
Es nemaukšu gradzentiņu,
Vaicàs mani tēvs,māmiņa:
Kur tu jēmi, kas tev deva?
-Kad vaicaja tēvs,māmiņa,
Sak' devuši bāleliņi;
Kad vaicaja bāleliņi,
Sak':man deva ciema puiši;
Sak':man deva ciema puiši,
Mani jaunu mīledami,
Mani jaunu mīledami,
Sev par draugu domadami.

33640-3
Seši mazi bandenieki
Jāj pa ceļu bungodami,
Visiem sešiem sirmi zirgi,
Visiem cauņu cepurites,
Visiem dziedi lakstigalas
Zobeniņa galiņâ.
Visi seši sajājuši
Ap to manu rožu dārzu.
Divi saka:ta ir mana!
Otri divi:tas nav tiesa!
Treši divi klāt aicina
Un man' līdzi vedinaja.

33641-0
Simtâ tādu nedabuja,
Kà mēs divi jau(n)brāliši,
Pie jāšanas,pie braukšanas,
Pie kumeļa barošanas.
Citi vīri krogâ dzēra,
Es baŗavu kumelinu;
Citi vīri nūjas grieza,
Es grožinu kustinavu.
Kumelina ripainiti,
Tev teceta,man sēdeta,
Tev būs manu bruņu nesta,
Manu skaidru auguminu.
Nedzeŗ manis kumelinis
Neziedotu ūdentinu.
Metu mārku upitê,
Lai dzeŗ manis kumelins.

33642-9
Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkâ lazdu krūmiņâ;
Trīs meitiņas istabâ (kambarî)
Sēd pie loga rakstidamas,
Sēd pie loga rakstidamas,
Gaida tautu atjājam.
Viena raksta sīkus rakstus,
Otra ada raibus cimdus.
Es savam mīļajam
Mīļu šuvu nēzdodziņu,
Visapkārt mīļus vārdus,
Vidû liku sav' sirsniņu.
Suņi rēja,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos,
Iejāj mans mīļais draugs
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu bēru kumeliņu,
Lielu lūša kažociņu,
Lielu lūša kažociņu,
Turku zvēra cepuriti.
Redz actiņas,sāp sirsniņa,
Nedrīksteju bildinàt,
Nedrīksteju bildinàt,
Pilna sēta svešu ļaužu.
Par ļaudim nebēdaju,
Man ar savu jarunà,
Man ar savu jarunà,
Vaj redz ļaudis,vaj neredz.
Aija,manu mīļu draugu,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie labas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie labas mātes meitas:
Starp priediti,starp egliti,
Apakš kupla ozoliņa,
Apakš kupla ozoliņa
Pie bēraja kumeliņa,
Seglus liku pagalvî,
Ar pasegli apsedzos.
-Aija,manu mīļu draugu,
Būtu es to zinajse,
Es tev būtu sūtijuse
Pāri dreļļu paladziņu,
Pāri dreļļu paladziņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Mīkstu dūnu spilventiņu,
Raibu sagšu apsegam.

33642-6
Suņi rej,vārti čīkst,
Es pa logu lūkojos.
Nu atjāja mans mīļais
Ar brūno kumelinu.
Labrīt,labrīt,mans mīļais,
Kur guleji viņu nakti?
Vaj pie priedes,vaj pie egles,
Vaj pie baltas mātes meitas?
-Ne pie priedes,ne pie egles,
Ne pie baltas mātes meitas:
Zaļajâ līcitî
Pie brūnà kumelina.
-Ko tu klāji,ko tu sedzi,
Ko tu liki pagalvê?
-Svārkim klāju,svārkim sedzu,
Sedlus liku pagalvê.