13730-16
Kur tu iesi, bāleniņ,
Vakarâ kājas aun?
- Ieš' stallî sedlot zirgu,
Jāš' māsiņu aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama
Zaļâ zīžu nēzdaugâ.
Atver vārtus līdz galam,
Lai es varu cauri jāt,
Lai nelaužu zobentiņu
Vārtu staba galiņâ.
Ar dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Zemê dūru zobiniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, švāgar šķelmi,
Ko māsiņu spīdzinaji?
Vaj tu ēdi necepušu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņš mugurâ.
Ej, māsiņa, kambarî,
Apvelc savus brūnus brunčus,
Apaun savas baltas kājas,
Nāc man līdz pie māmiņas.

13730-5
Kur, bāliņi, tu nu iesi,
Vakarâ kājas aun?
- Es nu iešu, to vietiņu,
Kur māsiņu niecinaja.
Tieku tautas tīrumâ,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Ko māsiņa vaines dara?
Vaj velc melnu, neveletu,
Vaj ēd rupju, nesamaltu?

13730-29
Kur tu jāsi, bāleniņu,
Vakarâi kājas avi?
- Jāšu māsu apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Cel, māsiņa, plati vārtus,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai nelauzu zobentiņu.
No dusmàm nezinaju,
Kur piesieti kumeliņu,
Pagalmâ tāda klaja,
Ne tur mieta, ne tur staba;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu;
Danco manis kumeliņis
Gar tērauda zobentiņu.
Nāc ārâi, svaiņa šķelmi,
Ko es tev pavaicašu,
To es tev pavaicašu:
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Cepta maize kambarî,
Balts krekliņis mugurâi.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava pogas galva
Līdz vārtiemi grabedama.
Būtu cirtis, apdomaju,
Kas māsai maizi dos.
Kas māsai maizi dos
Vecajâs dieniņâs.

13730-36
Svainis māsu niecinaja
Pa deviņi novadiņi.
Nāc laukâ, svaiņa slava,
Kāda vaina māsiņai;
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Smalka maize klētiņâ,
Balts krekliņis mugurâ.

13730-4
Es par māsu neraudatu,
Būt' ta maza nomiruse;
Nu raudaju, nu bij žēl,
Dzirdu, tautas nicinaja.
Sedloj' savu kumeliņu,
Jāju māsas apraudzìt.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Saki, šķelmi tautu dēlis,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj ta balti nemazgaja?
Vaj maizíti neizcepa? - -

13730-38
Trīs gadiņi audzinaju
Stallî bēru kumeliņu;
Ceturtâi gadiņâ
Dzelzèm kājas kaldinaju;
Piektajâ gadiņâ
Pirku seglus, iemauktiņus.
Apsegloju kumeliņu,
Jāju māsas apraudzìt.
Ne pusceļa nenojāju,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa vārtu vērt,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņa, plaši vārtus,
Lai tek manis kumeliņš,
Lai tek manis kumeliņš
Līdz tautieša namdurvim.
Nāc ārâi, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Es tev būšu pavaicàt,
Kādu vainu māsai devi,
Kādu vainu māsai devi,
Kam māsiņu raudinaji?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Gan māsiņa smalki mala,
Gana balti izveleja.
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Noskries tava auna galva
Pie vārtiem grabedama. -
Tikai vien apdomaju,
Kas māsai maizi dos.

13730-32
Kur tu jāsi, bāluliņ,
Vakar peldin kumeliņ'?
- Māsiņ zelta drostalit,
Jās māsiņ' aplūkàt.
Māsiņ' tauta rociņâ,
Dzirdej' gauži niecinàt.
Nav pie vārtiem piejājis,
Tek māsiņ' raudadam.
Tu znotiņ pūslainit (miega pūslis),
Nāc ar mani parunàt.
Tava galva manâ rokâ,
Man tēraud' zobeniņš.

13730-9
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkot,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Pa vārtiem neiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Nāk māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Ej, māsiņ, griez' celiņu,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša rijas durvu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà!
Es grib' tevi pavaicàt,
Ko māsiņa vainas dara?
Tava galva, mana roka,
Trešs tērauda zobentiņš,
Tiem bij iet šniku šnaku
Par māsiņas asaràm.

13730-40
Vienu reiz pa gadiņu
Jāj' māsiņu apraudzìt.
Es atradu sav' māsiņu
Gauži žēli raudajam.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Nāc ārâ, znota kraupi,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize tev ēdama,
Balts krekliņš mugurê.

13730-2
Apsegloju sirmu zirgu,
Jāj' māsiņas aplūkot,
Jāj' māsiņas aplūkot,
Ko ta dara tautiņâs.
Pie vārtiem nepiejāju,
Jau māsiņa preti tek,
Baltas rokas žņaudzidama,
Asariņas slaucidama.
Aiz dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà.
Kam tu ņēmi man māsiņu,
Kad gribeji raudinàt?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!