13730-13
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.

13730-30
Kur tu jāsi, bāleliņ,
Kumeliņu seglodams?
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manu zīdautiņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zīdautiņu.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manus krūzu svārkus!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu krūzu svārkus.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes cauņu cepuriti!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu cepuriti.
- Tec, māsiņ, nevaicà,
Atnes manu zobeniņu!
- Kur tu jāsi, bāleliņ?
Es atnesu zobeniņu.
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinam.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Tek māsiņa raudadama,
Asariņas slaucidama.
Cel, māsiņ, platus vārtus,
Lai tek mans kumeliņš
Lai tek mans kumeliņš
Pie tautieša nama durvim.
Tautiet šķelmi, nāc ārâ,
Lai es drusku parunaju:
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, manâ rokâ
Mans asais zobeniņš!
Mans asais zobeniņš
Noņems tavu cepuriti!

13730-12
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot.

13730-7
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Iešu māsas lūkoties,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtiem nepiegāju,
Tek māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Pavaicaju māsiņai,
Kāda dzīve tautiņâs.
- Ai, bāliņ, rūgta dzīve:
Rītâ rutki, launagâ,
Rītâ rutki, launagâ,
Vakarâi rudzenica;
Sviedrôs kreklu novalkaju,
Asarâs izveleju.
- Nāc tuvaki, znota šķelmi,
Ko es tevim pasacišu:
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!

13730-33
Man jajāj uz znotiņu,
Znotiņš māsas neierauga.
Znotiņ šķelmi, lien ārâ,
Nāc ar mani parunàt.
Vaj tu ēdi nesamaltu?
Vaj vilki neveletu?
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobeniņš!

13730-22
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Dzirdu tautas niecinot.
Ni pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa vārtus vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, māsiņ, plaši vārtus,
Lei tek manis kumeliņš,
Lei tek manis kumeliņš
Gar tautieša nama duru.
- Bēdz, tautiet, pabeņķê,
Nu jāj māsas bāleliņi;
Labak tevi blusas ēda,
Ne kà brāļa pārtadziņa.

13730-21
Kur tu gāji, bāleliņ,
Vakarâ kājas āvi?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Sētâ dūru zobeniņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc laukâ, māsas svaini,
Ko tev mana māsa dara?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Balts krekliņš mugurâ,
Cepta maize skapî bij.
Es sasitu tautu galdu
Deviņôs gabalôs,
Lai tautàm galda žēl,
Kà man savas māsas žēl.

13730-25
Kur tu jāsi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāšu māsas apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa raudadama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Ver, vārtiņus, griez celiņu,
Lai tek manis kumeliņis,
Lai tek manis kumeliņis
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà,
Man ar tevi jarunà,
Kam māsiņu rūdinaji.
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Smalka maize klētiņâ,
Balts krekliņis mugurâ.
Mana roka, tava galva,
Mans tērauda zobentiņš!
Tik vien Dievu apdomaju,
Kas māsai maizes dos.

13730-39
Tumsài tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmâs jāja bāleliņi,
Dusmâs jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargàs tàs tautiņas,
Kas māsiņu niecinaja!
Nav saulite uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņ vārtu vērt,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Es gribeju svainišam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomaju,
Kas māsai maizi dos.

13730-18
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarâ kājas avi?
- Ieš' māsiņas apraudzìt,
Kà dzivoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Nāk pretim raudadamā
Nāc ārâ, tautu dēli,
Ko māsiņa gauži raud?
Lai es tevi suminaju
Ar tērauda zobentiņu.