13730-39
Tumsài tautas māsu rāja,
Lai nejuta bāleliņi.
Nav gaismiņa ataususe,
Bāleliņi sajutuši.
Iekrustim bēŗi tek,
Dusmâs jāja bāleliņi,
Dusmâs jāja bāleliņi,
Zobentiņus piejozuši.
Lai sargàs tàs tautiņas,
Kas māsiņu niecinaja!
Nav saulite uzlēkuse,
Bāleliņi aiz vārtim,
Bāleliņi aiz vārtim
Sauc māsiņu vārtu vērt.
Nāk māsiņ vārtu vērt,
Asariņas slaucidama,
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Aiz dusmàm nezinaju,
Kur piesiet kumeliņu;
Sētâi dūru zobentiņu,
Tur piesēju kumeliņu.
Nāc ārâ, šķelmja svaini,
Kāda vaina māsiņai?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Es gribeju svainišam
Cierst gar ausi zobeniņu,
Vēl Dieviņu apdomaju,
Kas māsai maizi dos.