13730-20
Kur tu iesi, bāleliņi,
Baltas kājas audamies?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinot (niecinam).
Ne pie vārtu nepiejāju,
Tek māsiņa, raudadama.
Ver, māsiņa, platus (plaši) vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Līdz tautieša nama duru.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà.
Kam tu ņēmi man' māsiņu,
Kad gribeji niecinàt?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji neveletu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!

13730-10
Kur tu iesi, bāleliņ,
Baltas kājas audamies?
- Ieš' māsiņas aplūkàt,
Ko darija tautiņâs.
Ne pie vārtu nedajāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Cel, māsiņ, plaši vārtus,
Lai tek mans kumeliņš,
Lai tek mans kumeliņš
Uz tautieša klēts durim.
Nāc ārâ, znota šķelmi,
Man ar tevi jarunà:
Kam tu ņemi man māsiņu,
Kad ar godu nedzīvà?
Tavi mati, mani nagi
Vienreiz vienu ceļu ies.

13730-35
Sudrabiņa zīle brēca
Vārtu staba galiņâ;
Mūs' māsiņa tautiņâs,
Zin Dieviņis, kà tai iet.
Apsegloju kumeliņu,
Jāj' tīšam apraudzìt.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Izskrej divi melli suņi,
Izskrej divi melli suņi,
Nāk māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus cēla,
Otru slauka asariņas.
Še, māsiņa, nēzdaudziņis,
Slauki savas asariņas.
Ne te žogu, ne te mietu,
Kur piesiešu kumeliņu?
Nāc laukâ, svaiņa blēdis,
Kāda vaina mūs' māsiņi?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj nesaji neveletu?
Pilnas dzirnas smalku miltu,
Balts krekliņis mugurâ.

13730-3
Ej, māsiņ, tautiņâs,
Jāšu tevi apraudzìt. -
Ne pusgadu nedzīvoju,
Jāju māsu apraudzìt.
Ne puslauku nepārjāju,
Nokrīt mana cepurite;
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nozviedzàsi kumeliņš;
Ne pie durvim nepiegāju,
Nāk māsiņa raudadama.
Znota šķelmi, nāc ārâ,
Kādu vainu māsai dodi?
Vaj tu ēdi neizceptu,
Vaj valkaji nemazgatu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobentiņš!
Visi mani brūni svārki
Ar ta šķelma asinim.

13730-6
Kur tu iesi, bālelìn,
Baltas kājas apāvies?
- Pie māsìnas sērstu iešu,
Ko aizveda sveši ļaudis.
Nau pie vārtu es dajājis,
Tek māsìna vārtu vērt;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asarìn's.
Teci droši, kumelìn,
Par tautieša pagalmìn'.
Nāc ārâ, tautu šķelmi,
Ko māsìna vainas dar'?
Vaj ēd rupju, nesamaltu,
Vaj velc mellu, neveletu?
Ik rītìna sviekstu maizi,
Ik dienìn' baltu kreklu.

13730-19
Kur tu iesi, bāleliņi,
Vakarâ kājas avi?
- Ej, māsiņa, nevaicajsi,
Atved manu kumeliņu.
- Kur tu iesi, bāleliņi,
Es atvedu kumeliņu?
- Jāšu māsiņ' apraudzìt,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Ne pie vārtu nepiejāju,
Nāk māsiņa raudadama;
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.
Es dusmâs nezinaju,
Kur piesietu kumeliņu.
Nāc laukâ, znota šķelmi,
Ko māsiņa gauži raud?
- Ko tu raudi, kas tev kait,
Mana jauna līgaviņa?
Voi tev trūka sāls maizīte,
Voi es mīļi nedzīvoju?

13730-34
Sedloš' savu kumeliņu,
Jāšu māsas aplūkot.
Ne pie vārtiem nepiejāju,
Nāk māsiņa vārtu vērt.
Vienu roku vārtus vēra,
Otru slauka asariņas.

13730-17
Kur tu iesi, mans brāliti,
Vakarâ kājas āvi?
- Iešu māsas apraudzìt,
Dziržu tautas niecinam.
Ne pie vārtu nepiegāju,
Izskrej tautu sīvi suņi,
Izskrej tautu sīvi suņi,
Nāk māsiņa raudadama.
Labvakar, znotu tiesa,
Kāda vaina mūs' māsiņi?
Voi tu ēdi nesamaltu,
Voi nesaji neveletu?
- Samaļ smalki, velè balti, -
Mana paša ātra dabā.
- Ai es tavu ātru dabu
Pār zobenu lecināšu.
Asarot asaroja
Mans tērauda zobeniņš,
Uz tautàm asaroja,
Kam māsiņu niecinaja.

13730-15
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munas santa bikses.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu santa bikses?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun baltu kreklu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu baltu kreklu?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes manu tūka vesti.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu tūka vesti?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes munus brūnus svārkus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu brūnus svārkus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atens munu zīda jostu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu zīda jostu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munus iemautiņus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu iemautiņus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atved munu kumeliņu.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Es atvežu kumeliņu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun liepas seglus.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Liepas aeglus seglodams?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinàm.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Ej, māsiņa, griez celiņu,
Lai es jāju sētiņâ.
Znotiņ šķelmi, nāc ārâ,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji nebalotu?
Kam māsiņu nicinaji
Svešu ļaužu sētiņâ?
Munas rokas, tava galva,
Muns asais zobentiņš!

13730-1
Oì, bàeliņ, kur tu iesi,
Bolltas kàjas oudaemies?
- Jáš' màesiņas aproùdzít,
Dzyrdu toutas nycanam.
Na pie vártu nadajáju,
Tak màesiņa roudádama,
Vienu ruoku vártus vèra,
Uotru sloùka osaeriņas.
Pag', màesiņ, griez celiņu,
Lei tak muns kuimeliņš,
Lei tak muns kuimeliņš
Lìdz pot toutu nomduirviem.
Stáest', màesiņ, stáestídama,
Kas tev' gouži rúdanája?
- Vìra màeta vallna màeta,
Tij maen' gouži rúdanája.
- Nàc árâ, znùota škellmi,
As uz tevi pavaìcéšu:
Voj tu édi nasamolltu,
Voj nasáji navalátu?
Muna ruoka, tova golva,
Muns tàrouda zùoebeniņš!
Lìdz puisíti vien pavylku
Tàroudiņa zùoebeniņu,
Tá sabyra sveši ļouds,
Ká zvirbuļi kaņepâs.
Tyk tùo vál apdùomáju,
Kas màsai maizas duos.