13730-15
Kur tu iesi, bāleniņ,
Baltas kājas audamies?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munas santa bikses.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu santa bikses?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun baltu kreklu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu baltu kreklu?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes manu tūka vesti.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu tūka vesti?
- Ej, māsiņa, nevaica,
Atnes munus brūnus svārkus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu brūnus svārkus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atens munu zīda jostu.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu zīda jostu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes munus iemautiņus.
- Kur tu iesi, bāleniņ,
Es atnešu iemautiņus?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atved munu kumeliņu.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Es atvežu kumeliņu?
- Ej, māsiņa, nevaicà,
Atnes mun liepas seglus.
- Kur tu jāsi, bāleniņ,
Liepas aeglus seglodams?
- Jāš' māsiņas apraudzìt,
Dzirdu tautas nicinàm.
Ne pie vārtu nedajāju,
Tek māsiņa raudadama.
Ej, māsiņa, griez celiņu,
Lai es jāju sētiņâ.
Znotiņ šķelmi, nāc ārâ,
Kam māsiņa gauži raud?
Vaj tu ēdi nesamaltu,
Vaj valkaji nebalotu?
Kam māsiņu nicinaji
Svešu ļaužu sētiņâ?
Munas rokas, tava galva,
Muns asais zobentiņš!