13250-38
(Iesākuma trūkst.)
Man pataisa dūnu gultu
Tumšajâ kaktiņâ.
Guledams raudzijos,
Ko dar' ciema dzeltainites.
Viena vērpa,otra auda,
Trešà diegu šķetereja.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas to diegu šķetereja,
Par visàm jaunako,
Par visàm skaistako.
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Meitu bēdu nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga kupla roze
Mana kapa galiņâ;
Tur sanāca ik svētdienas
Jaunas meitas kroņus vīt.
Raujiet, meitas, pazarites,
Neraujiet galotniti;
Lai palika galotnite
Vējiņam vēdinàt.

13250-9
Gāju, gāju divas dienas,
Neka laba nedabuju;
Vēl es gāju trešu dienu,
Dabuj' vaska riteniti.
Ar to vaska riteniti
Nopirk' melnu kumeliņu;
Ar to melnu kumeliņu
Šurpu, turpu jādeleju.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielauž' šautru lielu klēpi,
Sviežu ciema sētmalâ.
Sāka riet ciema suņi,
Iztek ciema zeltainites.
Viena mani pašu veda,
Otra manu kumeliņu,
Ta trešà, skaistakà,
Maliņâ raudzijàs.
Ta būs mana līgaviņa
Pa manam prātiņam.

13250-50
Trīs meitiņas māmiņai,
Visas trīs man patika.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Kas to zīdu šķetereja,
Ta būs mana līgaviņa.

13250-40
Saglaudiju gludu galvu,
Sasegloju kumeliņu,
Saseglojis kumeliņu,
Ielaižos garu ceļu.
Divi dienas mežâ jāju,
It nenieka neredzeju;
Kad es jāju trešu dienu,
Ieraudziju lielu ciemu.
Pielaužos šautru klēpi,
Sviežu šautrus sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Iztek ciema zeltenites.
Divi mani pašu veda,
Trešà manu kumeliņu.
Ieved mani istabâ,
Kumeliņu stallitî.
Ievedušas istabâ,
Pieceļ man goda krēslu,
Pieceļ man goda krēslu,
Pievelk man liepas galdu,
Pievelk man liepas galdu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek baltus biķerišus.
Lūdz man ēst,lūdz man dzert,
Lūdz naksniņu pārgulèt.
Taisa man mīkstu vietu
Tumsajâ kaktiņâ.
Noraugos guledamis,
Ko dar' ciema zeltenites.
Viena auda,otra meta,
Trešà raksta zīdautiņu.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kura raksta zīdautiņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Raksim rožu dārziņâ
Zem roziņas lapiņàm.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiem žuburiem.
Jāj tur vecs, jāj tur jauns,
Ne zariņu nenolauž;
Atjāj pats Dieva dēls,
Nolauž pašu virsuniti,
Nolauž pašu virsuniti,
Aizpuško cepuriti,
Aizpuško cepuriti,
Nojāj Māras baznicâ.
Saka Māra zīledama:
Tie nevaid liepas ziedi,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

13250-34
Māte mani bārin bāra,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es iegāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Apāos baltas kājas,
Apvilkos baltu kreklu,
Apvilk' trejus brūnus svārkus,
Uzlik' cauna cepuriti,
Uzlik' cauna cepuriti,
Apsegloju kumeliņu.
Kumeļam uzlēkdams:
Nu ar Dievu, tēvs,māmiņa!
Es aizjāju garu ceļu,
Ceļam gala nezinaju.
Uzjāj'vienu augstu kalnu,
Redzu vienu lielu ciemu.
Sviežu skaidu sētmalâ,
Lai tie ciema suņi rej.
Sāk tie ciema suņi riet,
Iznāk trīs zeltenites.
Viena mani pašu ved,
Otra manu kumeliņu,
Trešà slēdz zelta vārtus
Ar sidraba atslēgàm.
Ieved manu kumeliņu
Tīra zelta stallitê,
Ieved pašu istabâ,
Paceļ manim niedru krēslu,
Uzklāj baltu liepas galdu,
Uzliek cāļa cepetiti.
Tur es ēdu, tur es dzēru,
Tur pienāca vakarits.
Tais', māmiņa, siena vietu
Tumšajâ kaktiņâ,
Lai es labi noskatos,
Ko tàs tavas meitas dara.
Viena ada, otra raksta,
Treša zīdu šķetinaj.
Dod,māmiņa, to meitiņu,
Kas to zīdu šķetinaj;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Meitu bēdâs nomirišu.
Kur jūs mani racisiet,
Meitu bēdâs nomirušu?
Rociet rožu dārziņâ
Apakš rožu saknitèm.
Tur uzauga liela roze
Līdz pašàmi debesim;
Es uzkāpu debesìs
Pa tiem rozes zariņiem.

13250-36
Māte mani gauži rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Es aizgāju klētiņâ,
Gauži, gauži noraudaju.
Noslauk' gaužas asariņas,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' baltu linu kreklu,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' mellus zābaciņus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Apvelk' trejus baltus svārkus,
Uzliek' cauni galviņâ,
Uzliek' cauni galviņâ,
Piejožos zobentiņu,
Piejožos zobentiņu,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Apmauc' baltus pirkstainišus,
Segloj' savu kumeliņu,
Apsegloju kumeliņu,
Sūtu māsu vārtus vērt;
Māsiņ' vēra vienus vārtus,
Es izjāju pa otriem.
Līdz māsiņa apraugàs,
Es uzjāju augstu kalnu,
Aiz ta liela augsta kalna
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Es piejāju lielu ciemu,
Ieraug' vienus vaŗa vārtus;
Es piejāju vaŗa vārtus,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Izskrien pieci sīvi suņi,
Iztek četras zeltenites,
Iztek četras zeltenites,
Pasargà sīvus suņus,
Pasargà sīvus suņus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Uzslēdz manim vaŗa vārtus,
Ielaiž mani sētiņâ,
Ielaiž mani sētiņâ,
Nokāpina no kumeļa.
Ieved manu kumeliņu
Zelta spāru stallitî,
Dod manam kumeļam
Saulê grābtu āboliņu.
Ieved mani klētiņâ,
No klētiņas namiņâ,
Ieved mani namiņâ,
No namiņa istabâ,
Ieved mani istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Atnes man koka sviestu,
Ģērsteletu pūra maizi;
Tad atnes vīn' ar medu
Vecozola kanniņâ.
Patais' manim mīkstu gultu
Tumsajâ dandziņâ,
Paliek man pagalvî
Dzēru spalvu spilvainiti.
Noskatos guledamis,
Ko dar' četras zeltenites.
Viena šuva,otra vērpa,
Trešà zīdu šķetinaja,
Ceturta zeltenite
Baro manu kumeliņu.
Dod, māmiņa, to meitiņu,
Kas baro kumeliņu;
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu sirdēstôs.
Kur jūs mani ramesit,
Sirdēstôs nomirušu?
Ramiet rožu dārziņâ
Apakš rožu lapiņàm.
Tur uzauga zelta roze
Deviņiem žuburiem (zariņiem),
Lai nāk meitas svētrītâ,
Lai piņ rožu vainadziņ'.
Lauž zariņ' no zariņa,
Galotnites vien nelauž,
Rītu nāks Dieva dēls,
Lauzìs pašu galotniti,
Lauzìs pašu galotniti,
Ietīs zīda nēzdogâ,
Ietīs zīda nēzdogâ
Nesìs Māras baznicâ.
Brīnàs kungi, brīnàs ļaudis,
Kas ta tāda zelta roze:
Ta nebija zelta roze,
Ta puisiša dvēselite,
Ta puisiša dvēselite,
Kas nomira sirdēstòs,
Kas nomira sirdēstòs,
Kam nedeva to meitiņu,
Kam nedeva to meitiņu,
Kas patika prātiņam.

13250-29
Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz araja meitiņàm!
Arajam skaistas meitas,
Zēģelišu audejiņas.
Viena vērpa, otra auda,
Trešà zīdu šķetereja.
Do', māmiņ, to meitiņu,
Kura zīdu šķetereja;
Ja nedosi tàs meitiņas,
Es nomiršu bēdiņâs.
Kur jūs mani glabasiet,
Bēdiņâs nomirušu?
Sarkan' rožu dārziņâ
Zam rozišu lapiņàm.
Tur izauga kupla roze
Deviņiem žuburiem.
Tur teceja trīs meitiņas
Ik rītiņus puškoties
Viena saka: Rauj roziti!
Otra saka: Nevar raut!
Trešà saka stāvedama:
Ta ir puiša dvēselite,
Ta ir puiša dvēselite,
Meitu bēdâs nomiruša.

13250-10
Gāju,gāju divi dienas,
Neka laba nedabuju;
Vēl izgāju trešu dienu,
Dabuj' vienu bišu bērnu.
No ta viena bišu bērna
Dabuj' vaska riteniti;
Par to vaska riteniti
Dabuj' vienu dālderiti;
Par to vienu dālderiti
Nopirk' vienu kumeliņu.
Uzjāj' vienu augstu kalnu,
Nogriež' vienu lazdas nūju,
Iejāj' ciema sētstarpâ,
Iesvied' ciema sētiņâ.
Iztrūkàsi ciema suņi,
Iztek divas zeltenites,
Iztek divas zeltenites,
Viena liela, otra maza.
Mani pašu iekšâ veda,
Kumeliņu stallî lika.
Kumeļam auzas deva,
Man apklāja liepas galdu.
Es nesēdu, es neēdu,
Lai sēd pati licejiņa.
Meitas gultu uztaisija,
Lika mani gulèt iet.
Es neiešu, negulešu,
Lai nāk pati taisitaja.

13251-0
Dodiet man eža cimdus,
Eža cimdu pirkstainiekus,
Lei es eju par Daugavu,
Leišu meitu ķircanàt.

13252-0
Dzeltans manis kumeliņis,
Kà viens vaska rituliņis,
To vareju dien' un nakti
Caur bajàra sētu jāt.
Bajàrami viena meita,
Ta pie loga raudzijàs.
Ej, meitiņa, kamburêi,
Ķemè savus dailus matus;
Kad man tevis vajadzès,
Tad es tevi bildinašu.-
Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Tēvam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Tēvam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Mātei tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Mātei manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Brāļam tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Brāļam manis nevajaga.
-Nāc, meitiņa, nāc, meitiņa,
Māsai tevis vajadzeja.
-Es neiešu, es neiešu,
Māsai manis nevajaga.
-Nāc meitiņa, nāc meitiņa,
Man pašam vajadzeja.
-Nu es iešu, nu es iešu,
Nu es tevi sagaidiju.