13646-27
Viena pate mūs' māsina,
Mēs deviņi jaunbrāliši.
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Mana veca māmuļite,
Ej, apraugi malejiņu.
Ienāk māte raudadama,
Malejiņa vairs nevaid.
Ko, brāliši darisim?
Sedlosim kumeliņus,
Vilksim lūšu kažociņus,
Liksim cauna cepurites.
Dzīsimiesa sav' māsiņu
Simtu judžu naksniņâ.
Topam simta galiņâ,
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa otru simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ
Spēl' deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik grezni spēlejat?
-Tai māsinai spēlejam,
Ko vakara zagšus zaga.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Dzenatiesa trešo simtu,
Tur jūs viņu panāksit.
Topam simta galiņâ,
Atrodam lielu ciemu.
Iztek tautu sīvi suņi,
Iztek veca māmuļite,
Iztek veca māmuļite
Sīvus suņus dzīdinàt.
Atdzīdina sīvus suņus,
Ieved visus istabâ,
Ieved visus istabâ,
Paceļ visiem zīļu krēslus.
Ne krēlôs nesēdàm,
Uz māsinu raugamies:
Sēd māsina kà puķite
Tautu galda galinâ,
Plānâ linu kreklinâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Zīļotâja vaiņagâ,
Alus kanna rocinâ.

13646-0
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mums māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ
Ej, māmiņa,aplūkot
Savas jaunas malejiņas (Ko dar' mūsu malejiņa),
Nerūc vaira dzirnaviņas,
Nedzied pate malejiņa.
Nāk māmiņa atpakaļ,
Asariņas slaucidama.
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Tautas māsu aizveduši.
Ceļaties, bāleliņi,
Aunaties zābakos,
Velciet lūša kažociņus,
Joziet zaļus zobeniņus,
Lieciet cauņu cepurites,
Seglojat kumeliņus,
Seglojat kumeliņus,
Dzenatiesi pēc māsiņas,
Dzenaties pēc māsiņas,
Pēc māsiņas vainadziņa.
Jājat, brāļi, simtu jūdzu,
Nesaudziet kumeliņus,
Nesaudziet kumeliņus,
Panāksiet celiņâ.-
Nojājam pirmu simtu,
Dajājam augstu kalnu.
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi bundzenieki.
Ai, mīļie bundzenieki,
Kam jūs še bungojat?
-Tai māsai bungojam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie bundzenieki,
Vaj jau sen garam veda?
-Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Nojajam otru simtu,
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, miļie koklētaji,
Kam jūs še koklejat ?
-Tai māsai koklejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai,mīļie kokletaji,
Vaj to sen garam veda?
Nava ilgi, steidzaties,
Vēl ceļā panāksat.
Nojājam trešu simtu
Uzjājam augstu kalnu;
Augsta kalna galiņâ
Trejdeviņi spēlmaniši.
Ai, mīļie spēlmaniši,
Kam jūs še spēlejat
-Tai māsai spēlejam,
Ko šodien garam veda.
-Ai, mīļie spēlmaniši,
Vaj to sen garam veda?
-Nava ilgi , steidzaties,
Vēl ceļâ panāksat.
Jājam vēl simtu jūdzu,
Jau vizuļi pabiruši.
Uzjājam augstu kalnu,
Ieraugam lielu ciemu;
Visapkārt kuplas liepas,
Atslēgàm vārti slēgti.
Laužam, brāļi, šautru klēpus,
Metam ciema sētmalâ.
Satrūkàs ciema suņi,
Sāk tie sīvi lādinàt.
Iznāk divi jauni puiši,
Kà ozoli uzauguši,
Saņem mūsu kumeliņus,
Saved staļļa dibenâ,
Met ābolu redelês,
Ber auziņas silitê,
Ber auziņas silitê,
Ielej skaidru ūdentiņu.
Iznāk divas jaunas meitas,
Kà rozites ziededamas,
Kà rozites ziededamas,
Dzelteniem matiņiem,
Ieved pašus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus,
Paceļ mums meldu krēslus
Pie lielà liepu galda,
Uzklāj baltu galdautiņu,
Uzliek Dieva mielastiņu,
Uzliek miežu alutiņu,
Uzliek vīna biķeriti.
Liek mums ēst, liek mums dzert,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam , ne dzeram,
Pēc māsiņas raugamies.
Ieraugam sav' māsiņu
Liepu galda galiņâ,
Liepu galda galiņâ,
Jau micite galviņâ,
Jau micite galviņâ,
Sēd asaras slaucidama.
Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Kà tu tiki šai vidû?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Tas notika netīšàm:
Dzirnas rūca,
Milnis klaudza,
Tautas nāca klusiņàm,
Tautas nāca klusiņàm,
Ne dzirdèti nedzirdeju,
Kà lapiņa notrīceju,
Kamanâs iemetama.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tu mums līdzi nāksi?
-Ai, mīļie bāleliņi,
Man patīk še dzīvot,
Patīk man ši zemīte,
Šìs zemites arajiņš.
Vainadziņu pārnesiet
Zobeniņa galiņâ,
Uzlieciet galviņâ
Jaunajai māsiņai.
Māmiņai aiznesiet
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Manis mazas auklejumu,
Manis mazas auklejumu,
Manis lielas audzejumu.

13646-8
Māmiņai viena meita,
Tai deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus tīrus rudzus
Pa pūram ritinaja.
Ej, māmiņa aplūkot,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Nerūc vairs dzirnaviņas,
Nedzied vairs malejiņa.
Ienāk māte istabâ,
Raud galviņu saņēmusi.
Bāleliņi, ko darat,
Seglojat kumeliņus,
Velciet lūšu kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Jau māsiņa simtu jūdžu,
Jājiet viņai pakaļâ!
-Nojājam simtu jūdžu,
Spēlè simtu spēlmanišu.
Labrītiņi, spēlmaniši,
Ko jūs laba spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko šodien garam veda,
Kam deviņi bāleliņi
Pakaļâ palikuši.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj mēs viņus panāksim?
-Ai, jūs mīļi jātnieciņi,
Būt' žiglaki steigušies.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vēl žiglaki nevareja,
Jau tie mūsu kumeliņi
Miglu meta pakaļâ,
Miglu meta pakaļâ,
Kājàm šķīla uguntiņu.
Nojājam otru simtu,
Spēlè simtu spēlmanišu.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Parādat mums celiņu.
-Jājat līdz tiem ozoliem,
Atrassiet platus vārtus.
-Iznāk divi bāleliņi,
Kà ozoli lapodami,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitî.
Iztek divi zeltenites,
Kà rozites ziededamas,
Ieved mūsus istabâ,
Paceļ mums meldu krēslus.
Sēdèt mēs nesēdesim,
Mūs' māsiņu skatisim.
Redz, kur sēd mūs' māsiņa
Baltu mici galviņâ.
-Kas tie tādi sveši ļaudis
Varej' mani māsu saukt?
-Māsiņ zelta drošalite,
Mēs par tevi zvēresim.
-Bāliņ putu gabaliņ,
Jūs par mani nezvērat;
Zvērejat tiem ļaudim,
Kam nav mīļa dzīvošana.
Ko es laba aizstellešu
Savai mīļai māmiņai?
Aizstellešu mīļus vārdus,
Simtu labu vakariņu.

13646-12
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa.
Ik rītiņa malti gāja,
Pūru mala rītiņâ;
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Dziedaj' pate malejiņa.
Devitâ rītiņâ
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa no kambara,
Savas rokas lauzidama,
Savas rokas lauzidama,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidiet nu, bāliņi,
Aunatiesi zābakôs,
Aunatiesi zābakôs,
Velciet lūša kažociņus,
Velciet lūša kažociņus,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet caunu cepurites,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Lieciet piešus pie zābakiem,
Seglojiet kumeliņus,
Jājiet pakaļ māsiņai
Pa rudzišu birumam.
-Uzjājam augstu kalnu,
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodien garam veda.
-Pasakiet spēlmaniši,
Vaj panāksim, nepanāksim?
-Steidzaties, steidzaties,
Panāksiet celiņâ.
-Uzjājam vara vārtus,
Skandinam iemauktiem.
Iznāk trīs tautu dēli,
Atslēdz mums vara vārtus,
Atslēdz mums vara vārtus
Ar sidraba atslēdziņu,
Saņem mūsu kumeliņus,
Ieved niedru stallitê,
Ieved niedru stallitê,
Ieber auzas silitê.
Pūš vējiņis, niedras rūca,
Dancoj' mūsu kumeliņi.
Ieved mūs istabâ,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Paceļ mums mēldru krēslus,
Pasniedz zelta biķeriti,
Lei sēdami, lei dzerami,
Lei raugam, ko vajaga.
Ni ēdami, ni dzerami,
Raugamiesi sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Otrâ galda galiņâ,
Otrâ galda galiņâ,
Jau micite galviņâ.
Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Kam tev bija tà darìt?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Ko gan bija man darìt?
Dzirnas rūca, milna klaudza,
Tautas brauca klusiņàm.
-Aiju, mīļu mūs' māsiņu,
Vaj tev tīk še dzīvot?
-Aiju, mīļi man' bāliņi,
Gan man tīk še dzīvot.

13646-13
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Iznāk māte raudadama,
Nav meitiņas kambarî.
Ko nu, brāļi, darisim?
Seglosimi kumeliņus.
Seglosimi kumeliņus,
Liksim caunu cepurites,
Liksim caunu cepurites,
Vilksim lūšu kažociņus,
Dzīsimies mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi,
Simtu jūdžu dieniņâi,
Otru simtu naksniņâi.
Treša simta galiņâji
Stāv deviņi spēlmaniši.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
Spēlejam tai māsai,
Ko vakari gaŗam veda,
Ko vakari gaŗam veda,
No tautiņas zagšus zaga,
No tautiņas zagšus zaga
Šo godigu mātes meitu,
Šo godigu mātes meitu
No devita bāleliņa.

13646-26
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleniņi.
Ik rītiņa maldinaja
Pa pūrame tīru rudzu.
Ej, māmiņa, ej, apraugi,
Ko dar' mūsu malejiņa:
Nerūc vairs dziernaviņas
Nedzierž mūsu malejiņu.
Nāk māmiņa no maltuves
Uz istabu raudadama.
-Ko gaidate, bāleniņi,
Sedlojate kumeliņus,
Sedlojate kumeliņus,
Liekat caunu cepurites,
Dzenatiese sav' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâi!
Pirmâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
-Ai, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu.
Ras' jūs viņu panāksit.
Otrâi simta galiņâi
Stāv deviņi spēmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daili spēlejat?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakare gaŗam veda.
Ai, Dieviņi, ai, Dieviņi,
Mēs māsiņu panācam,
Mēs māsiņu panācam,
Trešâi simta galiņâi:
Trešâi simta galiņâi
Jau vizuļi pabiruši,
Jau vizuļi pabiruši
Līdz tautieša nama doru.
Iznāk divi jaunie brāļi,
Kà ozoli zaļodami;
Iznāk divi mūs' māsiņas,
Kà ieviņas ziededamas.
Ieved mani namiņâi,
No namiņa istabâi.
Ceļ deviņus zīļu krēslus,
Liek sēdet, nesēdeju,
Liek sēdet, nesēdeju,
Pēc māsiņas raudzijos.
-Kas tie tādi bāleniņi,
Kas māsiņu mani sauca?
Es negribu māsas vārdu,
Nav zinami bāleniņi.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Pēc tevim zvērejam.
-Brālit putu gabaliņi,
Es negribu zvērejam;
Zvēretim ļautiņim,
Tiem Dieviņis nelīdzeja,
Tiem Dieviņis nelīdzeja
Nevienâi vietiņâi,
Nevienâi vietiņâi,
Ne visâi mūžiņâi.
Ai, īstaju bāleniņi,
Pārnes mātei labas dienas
Par godigu audzejumu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par šūpuļa kārumiņu,
Par naksniņu muldejumu.

13646-17
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pate mūs' māsiņa;
Viena pate mūs' māsiņa,
Pie dzirnum maldinama,
Ik rītiņa ritinaja
Pa pūram tīru rudzu.
Devitâ rītiņâ
Nedzird dzirnus ritinam.
Celies, mūsu māmuliņa,
Trūkst tev divu gabaliņu:
Trūkst pūriņa klētiņâ,
Trūkst malejas maltuvê.
Ceļatiesi, bāleliņi,
Seglosimi kumeliņus,
Seglosimi kumeliņus,
Dzīsimiesi sav' māsiņu
Simtu jūdžu naksniņâi,
Divi simti dieniņâi.
Pirmà simta galiņâ
Spēlè seši spēlmaniši.
Spēlmaniši bāleniši,
Kam tik daiļi spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakari gaŗam veda,
Ko vakari gaŗam veda,
Ko tautietis zagšus zaga.
Dzenatiesi otru simtu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Otra simta galiņâi
Atkal seši spēlmaniši.
Spēlmaniši, bāleniši,
Kam tik daiļi spēlejiet?
-Spēlejam tai māsiņai,
Ko vakar gaŗam veda,
Ko tautietis zagšus zaga
No deviņi bāleliņi.
Dzenaties trešu simtu,
Tur jūs viņu panāksiet.
-Trešà simta galiņâ
Vizbuliši pabiruši,
Vizbuliši pabiruši
Līdz tautieša namdurvim.
Ne pie duru nepiejāju,
Iznāk pats tautu dēls,
Iznāk pats tautu dēls,
Putu pīpi smēķedams.
Saki, šķelmi, neliedzies,
Kur tu liki mūs' māsiņu?
-Tur es liku jūs māsiņu,
Baltu rožu dārziņâ.
-Māsiņ zelta drostaliņa,
Nāc mums līdzi sētiņâ.
-Brālit vasku ritentiņ,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesiet māmiņai
Simtu labu vakariņu.

13646-15
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena pati mūs' māsiņa.
Viena pati mūs' māsiņa
Pūru mala rītiņâ.
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Nedzird pašas dziedatajas.
Ej, māmiņa, maltavê,
Ko dar' mūsu malejiņa?
Māmiņ' nāce istabâ,
Sav' galviņu saņēmusi.
-Ko gaidati, bāleliņi?
Aunatiesi zābakôs,
Dzenait māsai pakaļâ
Pa vizuļu birumiem.
-Nodzenàsi vienu simtu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Mani mīļi spēlmaniši,
Priekš ko jūs te spēlejiet?
-Priekš tàs meitas spēlejam,
Ko šo dienu gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi otru simtu,
Tur deviņi kokletaji.
Mani mīļi kokletaji,
Priekš ko jūs te koklejat?
-Priekš tàs meitas koklejam,
Ko vakari gaŗam vede.
Dzenaitiesi pakaļâ,
Vēl panāksiet celiņâ.
-Nodzenàsi trešu simtu,
Ieraug' vienu lielu ciemu.
Paskandina iemauktiņus,
Iztrauceja ciema suņus.
Iznāk divi tautu dēli,
Saņem mūsu kumeliņus.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' niedru krēsliņôs,
Izceļ baltu liepas galdu,
Uznes Dieva mielastiņu.
Liek mums ēst, liek mums dzèrt,
Lik lustigi padzīvot.
Mēs neēdam, mēs nedzēram,
Apkārt vieni skatijam.
Ieraugam sav' māsiņu,
Jau micite galviņâ.
Māsiņ zelta drostalite,
Kam tev bija tà darīt?
-Bāliņ putu gabaliņ,
Nevareju tam dariti:
Dzirnus šņāce, milna klaudze,
Tautas nāce klusiņam.
-Māsa zelta drostalite,
Vai tev patīk atpakaļ?
-Brāliņ putu gabaliņ,
Es nevaru to darìt,
Es nevaru to darìt,
Man patike še dzīvot.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Mazakai māsiņai
Manu zīļu vainadziņu.

13646-29
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi.
Ik rītiņus ritinaja
Pa pūram tīru rudzu,
Pa pūram tīru rudzu,
Pa siekam lācauziņu.
Nerūc vairs dzirnutiņas,
Nedzied vairs malejiņa.
No rītiņa celdamiesi,
Iet māmiņa maltuvê,
Iet māmiņa maltuvê
Raudzìt savu malejiņu.
No maltuves iznākuse,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ceļaties, bāleliņi,
Meklejat malejiņu,
Malejiņa aizbēguse,
Maltuviti atstājuse.
Jājiet vienu simtu jūdžu,
Līdz jūs viņu panāksiet!
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi spēletaji.
Dievs palīdz, spēletaji,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsai spēlejam,
Ko vakari garam veda.
Teiciet, mums, spēlmaniši,
Kur mēs viņu panāksim?
-Jājiet vēl simtu jūdzu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Tâi simtiņa galiņâ
Stāv deviņi kokletaji.
Dievs palīdzi, kokletaji,
Kam tik daiļi koklejat?
-Tai māsai koklejami,
Ko šodieni garam veda.
-Sakiet, mīļi kokletaji,
Kur mēs viņu panāksim?
-Tepat ceļa galiņâ,
Tautu dēla sētiņâ.
Izskrien divi melni suņi,
Sāka mūs lādinàt;
Iznāk divas jaunas māršas,
Ielūdz mūs istabâ,
Ielūdz mūs istabâ,
Ceļ deviņi meldru krēsli.
Ieraugam sav' māsiņu,
Sēžam galda galiņâ,
Sēžam galda galiņâ,
Balta rota galviņâ.
Dievs palīdzi, mūs' māsiņa,
Mēs pēc tevis dzinamies.
-Jājiet projam, bāleliņi,
Es jums līdzi vairs neiešu.
Aiznesieti māmiņai
Simtu, simtu labu dienu.

13646-5
Ej, bòļeņ, pasaveŗ,
Kù dor' tova maļèjeņa,
Vaļâ duris, vaļâ lúgi,
Naryùc vaìra dzernaveņis.
Jem, bòļeņ, mallnus svòrkus,
Sadloj sovu kumèļeņu.
-Jóju, jóju vínu symtu,
Dajój' vínu augstu kólnu.
Uz tò vina augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
Ļabreit, labreit, spàlmaņeiši,
Péc kò jius spèlèjat?
-Tai mòsai spèlèjam,
Kur' šùnakt garum vede.
-Jóju, jóju ùtru symtu,
Dajój' ùtru augstu kólnu.
Uz tò ùtra augsta kólna
Spèlej pìci spàlmaņeiši.
-Labreit, labreit, spàlmaņeiši,
éc kò šudiņ spèlèjat?
- éc tós mòsas spèlèjam,
Kur' šudiņ caùri vede.
-Jóju, jóju trešu symtu,
Dasajóju úzul' muižu.
Vysapļeik ļìpu dòrzs,
Vòrtu prìškâ etslēdzeņa.
Izít treis tàva dáli
Dzaltonim mateņim.
Divi mani pati vede,
Trešais munu kumeļeņu.
Vèlej' èst, vèlej' dzert,
Vèlej' daùdzi skateitìs.
Ni es éžu, ni es dzéru,
Es tik daùdzi skatejús,
Iraùdzèju sov' mòseņu
Viņâ gólda gaļeņâ,
Bollta miçe galveņâ,
Ols kanņeņa rùceņâ.
-Ed, bòļeņ, dzeŗ, bòļeņ,
Es vaìrs tova jau nabyušu,
Pateik maņ še zemeite,
Pa pròtam oròjeņš.