13646-2
Bāleliņi piekusuši,
Siekiem rudzus mēridami,
Kà māsiņa nepiekusa,
Saujiņàmi mēridama?-
Ej, māmiņa, maltuvêi,
Būs meitiņa samaluse.
Vaļâ duris, vaļâ logi,
Nejūt pašas malejiņas.
Nāk māmiņa raudadama,
Asariņas slaucidama,
Asariņas slaucidama
Baltâ linu nezdaugâ (noslaukâ).
-Ņem, dēliņi, kumeliņu,
Jāj māsai pakaļâ!
-Nosajāju vienu simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâi
Spēlè pieci spēlmaniši.
Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Ko jūs še spēlejat?
-Spēlejami tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi spēlmaniši,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju otru simtu,
Dasajāju augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trejdeviņi kokletaji.
Ai, jūs mīļi kokletaji,
Ko jūs še koklejat?
-Koklejam tai māsiņai,
Ko šodieni garam veda.
-Ai, jūs mīļi kokletaji,
Vaj jau viņa tālumâ?
-Salaižiet kumeliņu,
Tad jūs viņu panāksiet.
-Nosajāju trešu simtu,
Dasajāju lepnu pili;
Visapkārti liepas zied,
Pie vārtiem atslēdziņa.
Iznāk divi jauni kungi
Kà peleki vanadziņi,
Saņem manu kumeliņu,
Ieved staļļa dibinâ,
Dod tam siena, dod tam auzu,
Dod tam tīra ūdentiņa.
Ieved pašu istabâi,
Sēdin' galda galiņâ,
Liek man ēsti, liek man dzert,
Liek apkārti skatities.
Ni es ēdu, ni es dzēru,
Tik apkārti skatijos,
Ieraudziju sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Balta mice galviņâ.
Labvakar, man' māsiņa,
Vaj ar manim līdza nāksi?
-Ej ar Dievu, bāleliņ,
Līdza tevim vairs neiešu,
Man labaka maizes vieta,
Pa prātami arajiņš.

13646-24
Viena pate māsa auga
Deviņôs bāliņôs,
Ik rītiņu ritinaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâ rītiņâ
Nedzird mūsu malejiņu.
Ej, memmiņ, kambarî,
Apraug mūsu malejiņu.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Auniet kājas, triniet piešus,
Seglojiet kumeliņus,
Seglojiet kumeliņus,
Dzenaities pēc māsiņas!
Jāsim, brāļi, simtu jūdžu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam simtu jūdžu,
Tur bij trīs muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Ko tik koši spēlejiet?
-Spēlejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
Jāsim, brāļi, otru simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Nojājam otru simtu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Ko tik koši koklejiet?
-Koklejam tai māsai,
Ko šodien garam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Tur mēs māsu līdzesim.
Uzjājam lielu ciemu,
Tur bij trīs kokletaji.
Ai, mīļie kokletaji,
Kam tik koši koklejat?
-Koklejam tai māsai,
Kam noņēma vainadziņu.
-Iekšâ vis neiesim,
Kamēr nāks nama tēvs,
Iznāk pats nama tēvs,
Sāk mūs visus sveicinàt:
-Ai, mīļie jauni kungi,
Ko teitan meklejiet?
-Meklejami mūs' māsiņu,
Kam noņēma vainadziņu.
-Kāpiet, kungi, no zirgiem,
Lūdzu pašus istabâ.
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Sēdin' galda galiņâ,
Ceļ priekšâ vīn' un medu.
Mēs tamēr neēdam,
Kamēr māsu redzesim.
Iznāk mūsu īsta māsa
No kambara raudadama
Lielôs zīžu nēzdogôs,
Rakstu mici galviņâ.
-Mani mīļi bāleniņi,
Es nevaru līdzi iet:
Te man ņēma vainadziņu,
Te uzlika rakstu mici.
-Dzersim, brāļi, veselibas
Mīļajai māsiņai,
Lai dzīvo simtu gadu
Ar tautieti tēva dēlu!

13646-1
Aust gaismiņa, lec saulite,
Ceļa vīri māju prasa.
Nedod māju, māmuļite,
Ceļa vīri viltinieki,
Ceļa vīri viltinieki,
Izkrāps tavas malejiņas.-
Pačīksteja vaŗa dores,
Paklabeja maltuviši.
Ej, brāliti, kambarî,
Vaj ir visas malejiņas.
Bij māršiņas, ietaliņas,
Mūs' māsiņas vien nevaid.
Jāsim, brāļi, simtu jūdzu,
Ras' māsiņu panāksim.
Pašâ simta galiņâi
Spēlè daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko vakar gaŗam veda.
-Jāsim, brāļi, otru simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Otra simta galiņâi
Spēlè daiļi spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Ko tik daiļi spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šo rītu gaŗam veda.
-Jāsim, brāļi, trešo simtu,
Ras' māsiņu panāksim.
Trešà simta galiņâi
Sāk suniši sīvi riet.
Iznāk veca māmulite
Sīvu suņu dzīdinàt.
Iznāk manis jaunais svainis,
Saņem' manu kumeliņu.
Iznāk mana jauna māsa,
Ielūdz mani istabâi.
Paceļ manim zīļu krēslu
Liepu galda galiņâi.
Ienes manim koka sviestu (medu),
Stērķeletu (bīdeletu) pūŗu maizi;
Ienes mana saldu alu
Baltâ liepas kanniņâi.
Liek man sēst, nesēdešu,
Liek man ēst, neēdišu.
Ne es ēšu, ne es dzeršu,
Pēc māsiņas zvērejos.
Nāc, māsiņa, sētiņâi,
Māte tevi mīļi lūdza.
-Jāj, brāliti, tu ar Dievu,
Es nevaru līdza iet,
Es nevaru līdza iet,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nelaiž mani tautu dēlis,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod mana vaiņaciņa,
Nedod manas villainites.
Pārnes manai māmulitei
Simtu labu vakariņu,
Simtu labu vakariņu,
Div' simtiņu mīļu vārdu.

13646-9
Māte vērpa istabâ,
Meitas mala maltuvê.
Ej, māmiņa, aplūkoti,
Vaj ir visas malejiņas:
Vaļâ logi, vaļâ durvis,
Nerūc vairs dzirnaviņas.
Nāk māmiņa istabâ,
Asariņas slaucidama.
-Aun, dēliņ, zābaciņus,
Apvelc lūša kažociņu,
Seglo savu bēru zirgu,
Dzen māsai pakaļâ.
-Jāju, jāju vienu simtu,
Uzjāj' vienu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi muzikanti.
Ai, mīļie muzikanti,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzeniet aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju otru simtu,
Uzjāj' otru augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ
Trīs deviņi spēlmaniši.
Dievs palīdz, spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Dzenat aši kumeliņus,
Gan ir tāļi gabalâ.
-Jāju, jāju trešu simtu,
Uzjāj' trešu augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņâ,
Tur bij viena liepu muiža.
Iznāk viens jauns puisits
Manim preti vārtu vērt.
Noņem manu kumeliņu,
Ieliek liepu stallitî.
Ieved pašu istabâ,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Paceļ baltu liepas krēslu,
Pieceļ baltu liepas galdu,
Liek pie galda nosēsties,
Liek man ēsti, liek man dzert.
Es neēdu, es nedzēru,
Apkārt vien skatijos.
Tur redzeju sav' māsiņu
Baltâ linu micitê.
-Ēd, bāliņi, dzer bāliņi,
Līdz vairs tev neiešu,
Pa prātam man zemite,
Pa prātam arajiņš.

13646-30
Viena pate mūs' māsiņa,
Mēs deviņi bāleliņi;
Liksim dzirnu kambarî,
Lai ritina dzirnutiņas,
Ik rītiņu pa pūram
Tīru auzu ritinot.
No rītiņa celdamies,
Ej, māmiņa, kambarî,
Ej, māmiņa, kambarî,
Apraug' mūsu malejiņu.
Iznāk māte raudadama,
Asariņas slaucidama:
Vaļâ durvis, vaļâ logi,
Nevaid jūsu malejiņas!
Ko gaidat, bāleliņi,
Seglojat kumeliņus,
Maucaties zābaciņus,
Velkat lūšu kažociņus,
Liekat cauņu cepurites,
Jožat zaļus zobeniņus,
Dzenaties mūs' māsiņu
Simtu jūdžu dieniņâ.
Tâi simtiņa galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties otru simtu,
Tad jūs viņu panāksiet.
Otra simta galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar mājâ veda,
Kuŗ' vakar mājâ veda,
Kam deviņi bāleliņi.
-Vaj, godigi spēlmaniši,
Drīz mēs viņu panāksim?
-Dzenaties trešo simtu,
Tik jūs viņu panāksiet.
Trešâ simta galiņâ
Ron' deviņi spēlmaniši,
Ron' deviņi spēlmaniši
Itin daiļi spēlejot.
Vai, godigi spēlmaniši,
Kam tik daiļi spēlejat?
-Tai māsiņai spēlejam,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kuŗ' vakar gaŗà veda,
Kam deviņi bāleliņi.
Eim' iekšâ istabâ,
Ron' vizuļus pabirušus,
Ronu tautu pulciņâ,
Tautu galda galiņâ.

13646-10
Mēs deviņi bāleliņi,
Viena māsa malējiņa.
Ik rītiņa ritenaja
Pa pūram tīrus rudzus.
Devitâja rītiņâ
Nerūc vairs dzirnutiņas.
Ej, māmiņa, apraudzìt,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ko dar' mūsu malejiņa,
Ka nerūc dzirnutiņas.
Iznāk māte no kambara,
Asariņas slaucidama.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Aunaties zābakôs,
Velkat lūša kažociņus,
Liekat cauna cepuriti,
Seglojiet dumjus, bērus,
Dzenaties pēc māsiņas.
-Pa vārtiem izjājàm,
Krauklits sēž kalniņâ,
Krauklits sēž kalniņâ,
Zelta kurpes kājiņâ.
Vaj, kraukliti, tu redzeji,
Kur aizveda mūs' māsiņu?
-Tur aizveda jūs' māsiņu
Par ābolu atmatiņu,
Par ābolu atmatiņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par dūnaiņu ezeriņu,
Par straujo lielupiti.
Par atmatu rasu brida,
Par ezeru diegu vilka,
Par ezeru diegu vilka,
Par upiti dzīpariņus.
-Nojājam simtu jūdzu,
Tur deviņi spēlmaniši.
Labdien, labdien, spēlmaniši,
Priekš ka jūs spēlejat?
-Priekš tàs māsas spēlejam,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, spēlmaniši,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Jājat vēl otru simtu,
Tur deviņi kokletaji,
Tur deviņi kokletaji,
Tie jums ceļu parādìs.-
-Labdien, labdien, kokletaji,
Priekš ka jūs koklejat?
-Koklejam priekš tàs māsas,
Ko šodien te aizveda.
-Mēs jūs lūdzam, kokletaji,
Kur mēs viņas dabūsim?
-Caur sudraba bērzu birzi,
Iekš tàs rožu palejiņas
Tâi ozolu muižiņâ,
Tur jūs viņas dabusiet.
-Pie vārtiem piejājam.
Iznāk divi tautu dēli,
Iznāk divi tautu dēli,
Kà ozoli līgodami.
Tie saņēma kumeliņus,
Tos ieveda stallitî.
Vaŗa durvis, dzelzu grīda,
Sudrabotas redelites.
Baltābols redelês,
Tīras auzas silitê,
Tīras auzas silitê,
Skaidrs avota ūdentiņš.
Iznāk divas tautu meitas,
Kà liepiņas ziededamas,
Sarkanbaltiem vaidziņiem,
Dzeltaniem matiņiem.
Mūs ieveda istabâ,
Sēdin' galda galiņâ.
Oša krēsli, ozol' galds,
Rakstitàm galddrānàm,
Vīns un medus, alutiņš,
Baltas maizes kukuliši.
-Ēdat, dzerat, tautu dēli,
Ar sudraba biķeriti.
-Neēdisim, tautu meitas,
Kamēr māsu dabusim.
Iznāk vecas sirmgalvites,
Tàs ieveda kambarî.
Ieraudziju sav' māsiņu
Svešu ļaužu pulciņâ,
Svešu ļaužu pulciņâ,
Rakstu mici galviņâ.
Es tev lūdzu, man māsiņa,
Kur tu liki vaiņadziņu?
-Kas man deva rakstu mici,
Tas paņēma vainadziņu.

13646-7
Es màmeņai vína meita,
Ik reiteņa molltu gòju,
Ik reiteņa molltu gòju
Pa pyùram teìru rudzu.
Ít màmeņa apsavàrtu,
Kù dareja malèjeņa.
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Nava munas malèjeņas.
Kù dorot, bòļeļeņi,
Nava mòsas molltivê.
Aunietés zóbokûs,
Velcités kažukûs,
Júzit zaļus zùbiņeņus,
Saglòjit kumeļeņus,
Saglojit kumeļeņus,
Laidités garu çeļu.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju kolnu vydu.
Tymâ kolnu videņâ
Spèlej skaiški spèlnìçeņi.
Dìvs paleidz, spèlnìçeņi,
Kù tik skaiški spèlèjat?
-Spèlèjam tù mòşeņu,
Kur' šùnakt atvedem.
-Jóju, jóju garu çeļu,
Dasajóju lelu cìmu.
Nadajóju da cìmeņa,
Sasatryuka cìma suņi,
Sasatryuka cìma suņi,
Iztak treis jaunas meitys.
Divi mani pošu vede,
Treša munu kumeļeņu.
Man' ìvede ustubâ,
Kumeļeņu stalleitî.
Maņ pastota mallnu kráslu,
Kumeļam auzu sili.
Man aizvylka lìpagoldu,
Pìlej treis bičareites,
Vín' ar olu, ùtr' ar madu,
Treš' ar gaudas asareņas.
Tí ázdams, tí dzardams,
Dasazynu sov' mòşeņu.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Kai sauc tevi sveša mòte?
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Tai sauc mani sveša mòte:
Aì, tu búze, aì, tu laìva,
Ai vacòs siles gols!
-Aì, tu munu mìlu mòsu,
Jai pošai treis meiteņas,
Vina búz , ùtra laiva,
Treša vacòs siles gols.
Aì, tu munu mìlu mòsu,
Braucam obi uz màmeņu.
-Aì, tu munu mìlu bròl,
Man palikt šâi vìtâi.

13646-4
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.-
Iet māmiņa istabâ,
Raud galviņu saņēmuse.
-Ko gaidat, bāleliņi,
Velkatiesi zābakos,
Velkatiesi zābakos,
Dzenatiesi pakaļâ,
Dzenatiesi pakaļâ,
Vēl ceļâ panāksat.
-Jājam, jājam simtu jūdžu,
Uzjājam augstu kalnu.
Pašâ kalna galiņā
Spēlè pieci spēlmaniši.
Labdien, mīļi spēlmaniši,
Ko jūs šeitan spēlejat?
-Spēlejam to māsiņu,
Ko šodien garam veda.
-Paldies, mīļi spēlmaniši,
Vaj ir ilgi, kad aizveda?
-Nava ilgi, kad aizveda,
Dzenaties pakaļâ,
Dzenaties pakaļâ,
Panāksat celiņâ.
-Jājam atkal simtu jūdžu,
Uzjājam lielu ciemu.
Visapkārti lielas liepas,
Ar atslēgu vārti slēgti.
Pie vārtiem pieklauvejam,
Iztrūkstàs ciemasuņi.
Iznāk divi tautu dēli,
Ved kumeļus stallitî,
Ved kumeļus stallitî,
Ber auziņas silitê.
Ved mūs pašus istabâ,
Sēdin' galda galiņâ;
Dod mums ēsti, dod mums dzerti,
Liek Dieviņu pieminèt.
Ne ēdam, ne dzeram,
Visapkārti skatamies,
Visapkārti skatamies,
Kad redzetu sav' māsiņu.
Ieraugam sav' māsiņu
Sēdam galda galiņâ,
Sēdam galda galiņâ,
Baltu mici galviņâ.
Labdien, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj tev bija to darìt?
-Paldies, mīļie man' bāliņi,
Ko, bāliņi, man darìt?
Dzirnus rūca, milna kauca,
Tautas jāja klusiņàm.
-Ai, mīļà mūs' māsiņa,
Vaj gribesi līdzi nākt?
-Paldies, mīļi bāleliņi,
Es negribu līdzi iet,
Še atradu labu zemi,
Labu zemes arajiņu.
Aiznesat māmiņai
Simtu labu vakariņu,
Jaunakai māsiņai
Sarkan' rožu vainaciņu.

13646-21
Skaisti dzied malejiņa,
Gauži rūca dzirnaviņas,
Ik no rīta tīru rudzu
Pa pūram ritinaja.-
Nei dzied vairs malejiņa,
Nei rūc vairs dzirnaviņas.
Aunam kājas, bāleliņi,
Velkam lūša kažociņus,
Sedlojam kumeliņus,
Nag māsiņu padzīsim,
Nag māsiņu padzīsim
Cit' araju maliņâ.
Dajājam augstu kalnu,
Tur spēleja spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Ai, godigi jājejiņi,
Kam drīzaki nesteidzat?
-Ai, godigi spēlmaniši,
Nevaram drīzak steigt,
Jau tie mūsu kumeliņi
Piekusuši, nosvīduši,
Piekusuši, nosvīduši,
Simtu jūdžu tecedami.
Dajājam otru kalnu,
Tur spēleja spēlmaniši.
Ai, godigi spēlmaniši,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Ai, godigi jājejiņi,
Kam drīzaki nesteidzat?
-Ai, godigi spēlmaniši,
Nevaram drīzak steigt,
Šodien mūsu kumeliņi
Piekusuši, nosvīduši,
Simtu jūdžu tecedami.
Dajājam trešu kalnu,
Tur kokleja kokletaji.
Ai, godigi kokletaji,
Redzejat mūs' māsiņu?
-Nāciet, brāļi, nāciet, brāļi,
Še ir jūsu īstà māsa,
Še ir jūsu īstà māsa
Gredzeniņu samijusi.

13646-20
Pìci dáli màmeņaI,
Vína meita malèjeņa.
Ej, màmeņ, pasaver,
Kù dor' tova malèjeņa;
Vaļâ lúgi, vaļâ dur's,
Naryuc vaìra dzèrnaveņas
-Kù dorat niu, déļeņi,
Aunités zòbokûs,
Aunités zòbokûs,
Veļcités kažukûs,
Veļcités kažukûs,
Lìcit zamša capureites,
Lìcit zamša capureites,
Sadlòjit kumèļeņus.
-Braucam bròļi vínu dìnu,
Nikò loba naredzèjóm.
Braucam bròļi ùtru dìnu,
Dasabraucam garu kolnu.
Tymâ kolnu videņâ
Trejdeviņi spèļnìceņi.
Spèļnìceņi bòļeļeņi,
Kù tik jauki spèļèjat?
-Tù mòseņu spèļèjam,
Kur' nùvede tólìni.
-Braucam bròļi trešu dìnu,
Dasabraucam lielu cìmu.
Ap tù cìmu ùši, kļovi,
Saùļe vydû vyzuļò,
Saùļe vydû vyzuļò,
Vysi vòrti atslágóm.
Iztak divi jaunas meitas
Ar sudobra vaiņugím,
Iztecè, ìztecè,
Nikò loba nasacè.
Iztak divi jauni puiši
Ar sudobra zòbokím.
Pošu vede ustobâ,
Kumèļeņu stalleitî.
Paceļ maņ lìpas kráslu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Pavelk maņ lìpas goldu,
Izklój bolltu paladzeņu;
Izklójuši paladzeņu,
Izlìk Dìva mìlasteņu.
Éd i dzer tu, bòļeņ,
Lùkojis sov' mòseņu.
Es pazynu sov' mòseņu
Tautu golda gaļeņâ,
Séd gaļveņu nùkòruse,
Asareņas slaùceidama.
Oì, tu munu mìlu, mòs,
Kur tu tyki šâi zemêi?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Jau es poša nazynòju,
Kai lapeņa attreisèju
Svešu ļaužu komonôs.
-Voj tu, munu mìlù mòs.
Brauks' uz tàvu, mòmuļeņu?
-Oì, tu munu mìlù bròļ,
Maņ pateik šai dzeivót.
Nùnes munai màmeņai
Symtu lobu vakareņu;
Ùtru symtu tèteitei
Par ļeìksteņas cèrtumeņu;
Munu zeiļu vaiņudzenu
Jaunókai mòseņai.