572-4
Dziedat, meitas, ar manim,
Man nav savas līgaviņas;
Būs man sava līgaviņa,
Ar meitam nedziedašu.

161-0
Dziedat, meitas, ko gaidat,
Vaj jūs savu dienu gaidat?
Atnāks diena, aizvedis,
Paliks dziesma nedziedata.

33605-8
Uzkāpu kalniņâ
Atgriezu krūtes,
Lai mani redzeja
Leimaņa dēli.
Leimaņa dēliem
Labs kumelis,
Neiešu kājàm
Baznicâ.

2629-1
Cīrulit mazputniņ,
Negul' ceļa maliņâ,
Rītâ brauks lieli kungi,
Saņems tevi rociņâ,
Aizvedìs Vāczemê.
Tur tev liks malku cirst.
Kad tu malku sacirtisi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkurisi,
Tad tev liks ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsisi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas būs' nokalis,
Tad tev liks kaŗâ jāt.
Ko tu kaŗâ nopelniji?
-Vienu nieku kniepadatu.
Kur palika kniepadata?
-To iespraudu liepu celmâ.
Kur palika liepu celms?
-Tas nodega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To nodzēse smalks lietiņš?
Kur palika smalkais lietiņš?
-Tas aizgāje var' upê.
Kur palika var' upite?
-To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas noauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizgāja lielu mežu.
Kur palika lielais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie aizgāje debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî.

15255-1
Dievs dod vilkam aklam būt,
Lācim strupu deguniņ';
Dievs dod meitu māmiņai
Tupu rāpu vazaties,
Kam meitiņu man nedeve
Pirmajâ jājumâ.

17869-0
Es dzīros uzaugdama
Bāleliņu nelūgties;
Sēžos tautu kamanâs,
Lūdz' bāliņu raudadama.

16909-0
Gluda, gluda man' galviņa
Māmuliņas glaudijum';
Kad glaudija sveša māt',
Vējiņš matus purinaja.

27304-6
Es būt' Dievu vēlejusi,
Būt' es jauna nomirusi;
Es iazietu pie Dieviņa,
Kà ieviņa ziededama.

269-13
Padziedam nu, māsiņas,
Nu vienâ vietiņâ;
Dievs to zin, citu gadu
Kur mēs katra dziedāsim:
Cita šur, cita tur,
Cita tāļu tautiņâs,
Cita tāļu tautiņâs,
Cita smilšu kalniņâ.
Kas būs tāļu tautiņâs,
Sērst atbrauks bāliņôs;
Kas būs smilšu kalniņâ,
Mūžam vairs neatnāks.