Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
152-1 Ar Dieviņi, ar Dieviņi, Man dziedama vasariņa: Tautas manu vainadziņu Nēzdaugâ sitinaja. 152-0 A Dieviņu! nu man bija Dziedajami vasariņi. Tautas manu vainadziņu Nēzdogâ sitinaja. 153-0 Dziedu, dziedu, raudu, raudu, Rakstu zīļu vainadziņu. Vaj sirsniņa paredzeja, Ka pēdiga vasariņa, Pēdigs rožu vainadziņš Zied manâ galviņâ. 154-0 Dziedadama lakstigala Pavadija vasariņu; Raudadama brāļu māsa Atstāj savus bāleliņus. 155-0 Dziedàt man, dziedàt man, Ši pēdiga vasariņa; Citu gadu vairs neiešu Citu meitu pulciņâ. 156-1 Dzied', māsiņa, esi līgsma Šo vasaru brālišôs; Citu jaunu pavasari Dziedàt' tautu tīrumôs. 156-3 Dzied', māsiņa, esi līgsma Šo rudeni brālišôs; Citu gadu tu līgsmosi Tautu dēla sētiņâi, Tautu dēla sētiņâi Ar tautieša māsiņàm. 156-6 Citu gadu ap šo laiku Es te vairs nelīgošu; Es līgošu aiz Daugavas N-iešu pagastâ. 156-0 Dzied', māsiņa, esi līgsma Šo vasaru bāliņôs; Dziedàs citu vasariņu Ar tautieša māsiņàm. 156-4 Dziedi, dziedi, tautu meita, Zaļajôs klajumôs; Citu gadu šādu laiku, Tad tautieša rociņâ.
|