Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
161-7 Dziedi, meita (Dzied', meitiņa), ka (ko) tu gaidi, Vaj tu savas nāves gaidi? Atnāks nāve, nokaus tevi, Paliks dziesma nedziedata. 161-4 Dziedat, meitas, ka gaidat, Vaj gaidat dienas savas? Aties diena, paies diena, Paliks dziesmas nedziedatas. 161-2 Dzied', ko gaidi, tautu meita, Vaj tu savas dienas gaidi? Atnāks tautas, aizvedís, Paliks dziesma nedziedata. 161-6 Dziedat, meitas, ko jūs gaidat, Vaj jūs savu dienu gaidat? Atnāks diena, nomirsiet (nomirsat), Paliks dziesmas nedziedatas. 161-5 Dziedi, meita, ko tu gaidi, Vaj tu savu dienu gaidi? Atnāks (Aties) diena, tu nomirsi, Paliks dziesma nedziedata. 161-1 Dziedat, meitas, ko gaidat, Ka vasaru nedziedat? Nāks rudenis, aizvedís, Paliks dziesmas nedziedatas. 161-3 Dzied', meitiņa, ka tu gaidi, Vaj tu savas dienas gaidi? Atnāks diena, paies diena, Paliks dziesmas nedziedatas. 162-1 Es lustiga, es vēliga, Ši pēdiga vasariņa; Citu gadu šâi laikâi Noņems manu vainadziņu. 162-0 Es lustiga, līdz es jauna, Līdz nesaju vainadziņu; Nojems tautas vainadziņu Ar visàm lustitèm. 163-1 Es vēliga, es lustiga, Ši pēdeja vasariņa, Ši pēdeja vasariņa Tidzenieku novadâ.
|