Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
170-3 Nu lustiga, nu vēliga, Nu pēdiga vasariņa, Nu pēdiga vasariņa, Vaiņadziņu valkajot. Šàs vasaras galiņâ Noņems manu vaiņadziņu, Noņems manu vaiņadziņu, Uzliks mici, cepuriti. 171-0 Padziedat nu, māsiņas, Bāliņôs dzīvodamas; Tautiņâs aizejot Saplīst dziesmu vācelite. 172-0 Pavasaru jaunas meitas Kà bitites vīvinaja; Jau rudeni noskumušas, Svešu ļaužu bildinamas. 173-0 Purvu bridu dziedadama, Žagariņus lauzidama; Tautas bēdzu raudadama, Asariņas slaucidama. 173-3 To celiņu darbôs gāju, To nogāju tautiņâs; Darbôs gāju raudadama, Tautâs gāju dziedadama. 173-2 Purvâ gāju dziedadama, Žagariņus lasidama, Tautâs gāju raudadama, Asariņas slaucidama. 173-1 Poru bridu dziedadama, Tautas bēgu raudadama: Zinaj', poru izbridišu, Mūžam tautas neizbēgšu. 174-0 Sak', rijâs grūta dzīve,- Rijâ gāju dziedadama; Sak', tautâs liega dzīve,- Tautâs gāju raudadama. 175-0 Šogad dzēru brāļam kāzas, Šogad dzēru dziedadama; Citu gadu sev dzērišu, Tad dzērišu raudadama. 176-0 Skaisti, skaisti zīle dzied Zelta kalna galiņâ: Tà dziedaja ta meitiņa, Kuŗai kāzas šoruden.
|