4825-0
Nesasmēju bārenei,
Kādu dienu redzedama;
Dieviņš zina, pate jauna,
Kà lēcàs dzīvojot.

31354-0
Paldies saku Dieviņam,
Paldies zemes tēviņam,
Kas neļāva kundziņam
Aprīt manu dvēseliti.

25755-2
Palīdz, Dievs, palīdz, Laime,
Ievestâ vietiņâ
Zirgiem zviegt, vēršiem maut,
Arajiem gavilèt,
Arajiem gavilèt,
Lielajâ tīrumâ.

17805-0
Ar Dieviņu palieciet,
Māršas, mani bāleliņi,
Nele rītu es atiešu
Jūsu durvu virinàt.

32554-3
Labvakari, rudzu (kviešu; miežu; auzu) druva,
Kà tev Dievis palīdzeja?
Vakar bija liela vētra,
Līdz zemei locijàs.

15545-10
Tautiešam apsoliju
Raibus cimdus vakarâ.
Nav saulite nogājuse,
Jau tautietis pēc cimdiem.
Vai, Dievìni, ko darišu,
Mātei pūra atslēdzìn'.
Tik Dievìnu teicinaju,
Ka sunits ierējàs.
Tek māmìna suņu sauktu,
Man cimdìni azautî.
Še, tautieti, tie cimdìni,
Mans pirmais adijums,
Mans pirmais adijums,
No māmìnas zagšis zagts.

35444-0
Zaķis pisa vāveriti
Liela ceļa maliņâ;
Saka vārna pārskriedama:
Dievs palīdz, strādajot!

22843-1
Par bāliņu nebēdaju,
Kādu ņēmis lai dzīvo;
Kad varetu dieveram
Labu ļaužu nolūkot.

23435-1
Uzaugdama Dievu lūdzu,
Lai nomira vīra māte,
Paliks manim ta jostiņa,
Ta baltà villainite.

2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.