Naidīga, spītīga satiksme.
23176-0 Ai, asà purva zāle, Purvâ tev nolīgot; Ai, bārgà dēlu māte, Vienai tev nodzīvot! 23177-9 Pērkoņi, zibiņi Dēla māti saspārdija; Tad būs manim pašam vaļas Atslēdziņas skandinàt. 23177-4 Atrauj velns vīra māti Pirmajâ nedeļà, Tad man būs sava vaļa Atslēdziņas skandinàt. 23177-13 Ta Dieviņa rītâ lūdzu, Ta es lūdzu vakarâ: Ja bij dzīva, lai nomira Mana vīra māmuliņa, Tad man būs sava vaļa Atslēdziņas skandinàt. 23177-5 Kad Dievs dotu, ka nomirtu Tautu dēla māmuļite, Man paliktu valdišana, Visas klētes atslēdziņas. 23177-6 Kad Dievs dotu, kad Dievs dotu, Ka nomirtu vīra māte! Man vienai piederetu Atslēdziņas šķindinàt. 23177-3 Ja Dieviņ, ja Dieviņ, Jods parāva dēlu māti! Nu man vaļas skandinàt Visas klēts atslēdziņas, Nu man govu laidariņi, Nu man bēri kumeliņi. 23177-12 Sērga, sērga, guļa, guļa, Nokaun manu vīra māti, Ka man būtu sava vaļa Atslēdziņas skandinàt. 23177-8 Paldies Dievu Dieviņam, Nu nosprāga vīra māte, Nu man vaļas apgriezties Pa tautieša istabiņu, Nu man vaļas skandinàt Visas klēšu atslēdziņas. 23177-14 Vedekliņa Dieva lūdza: Lai nomira vīra māte! Tad man būs sava vaļa Atslēdziņu skandinàt.
|