17859-0
Nosaķeri tu, māsiņa,
Brāļa durvu stenderê,
Pamet bēdas, sirdsēstiņas
Brāļa durvju stenderê.
23336-1
Gaidi, gaidi, dēlu māte,
Ka es tevim krēslu celšu;
Es pacēlu ērkšķu krūmu,
Sēdi gornus grozidama.
16576-0
Atminiet, sveši ļaudis,
Kas manâ pūriņâ?
Brāls ielika linu podu,
Māte baltu vuceniņu.
2723-3
Kas tos pīšļus putineja
Istabiņas dibenê?
Blusa kūla circeniti,
Gar zemiti vazadama.
Avots: 229_1
Viss no avota»Krājums: Barona un Brīvzemnieka krājums
Viss no krājuma»Iesūtītājs: Sk. Heniņš J. Pūņi
Viss no iesūtītāja»Apriņķis: Talsu apr.
Viss no apriņķa»Pagasts: Sasmaka (Ārlava )
Viss no pagasta»Kategorija: Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu.
Viss kategorijā»964-0
Lūdzami, ļautiņi, neturat dusmas!
Man vaļas dziedàt par savu māsu.
33625-2
Kuplis auga ozoliņš
Brāļa staļļa pakaļâ,
Pilli zari sīku putnu,
Strazdiņš dzied galotnê.
Strazdiņš saka dziedadams:
Kur tàs mūsu brāļa māsas?
Visas ira brāļa māsas,
Pastarites vien nevaid.
Pastarite aizteceja
Gar jūrmali dziedadama,
Gar jūrmali dziedadama,
Baltas rokas mazgadama.
Baltas rokas mazgajot,
Nokrīt zelta gredzeniņš,
Gredzeniņu meklejot,
Nokrīt zīļu vainadziņš,
Vainadziņu uzņemot,
Nokrīt mēļu villainite.
Pēc villaines sniedzoties,
Iekrīt pate jūriņâ.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Izvelcieti maliņâ.
Izvilkuši maliņâ,
Uzvelciet linu kreklu.
Uzvilkuši linu kreklu,
Apjoziet zīda jostu.
Apjozuši zīda jostu,
Rociet smilšu kalniņâ.
Tur uzauga kupla liepa
Deviņiemi žuburiem,
Ikkatrâi žuburâ
Zelta poga galiņâ.
Tur jāj šādi, tur jāj tādi,
Nedrīksteja zara lauzt.
Jāj garàm Dieva dēli,
Nolauž pašu virsuniti.
Nolauzuši virsuniti,
Puško savas cepurites.
Appuškojši cepurites,
Ieiet Māras baznicâ.
Māra saka vērdamàs:
Kādu puķu tie ziediņi?
Tie nevaid puķu ziedi,
Ta cilveka dvēselite,
Ta cilveka dvēselite,
Jūriņâ noslīkuse,
Jūriņâ noslīkuse
Miglojâi rītiņâ.
25221-3
Piniet vīzes, vijiet auklas,
Mani balti brāleliņi:
Kam pietrūka cimdu zeķu,
Tam vīzites ar auklàm.
21832-0
Tu, tautiet(i), lēns būdams,
Kam tu mani bārgu ņēmi?
Tu ar savu lēnumiņu
Norāj manu bārgumiņu.
33724-8
Vāczemê malku cirta,
Šâi zemê skaidas krita;
Es paklāju villaniti,
Man iebira sudrabiņš.
21206-0
Es jums lūdzu, sveši ļaudis,
Saulitê nevediet,
Lai tautiņas neredzeja
Manu sirmu aizausišu.