2221-3
Buciņ, āziti, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkaptes vajadzeja?
-Izkaptes vaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa vajadzeja?
-Sieniņa vaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu vajadzeja?
-Gosniņu vaga pieniņu slaukt.
Kam to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vaga bērniem dot.
Kam to bērnu vajadzeja?
-Bērnu vaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu vajadzeja?
-Cūciņu vaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa vajadzeja?
-Kalniņa vaga miezišu sēt.
Kam to miezišu vajadzeja?
-Miezišu vaga alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa vajadzeja?
-Alutiņa vaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu vajadzeja?
-Brāļu vaga karâ raidit.
Ko tie brāļi pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra sviķa celmu.
Kur palika sviķa celmis?
-Tas izdega smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tos nopūta gaŗu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs noskrēja augstis mežis.
Kur palika augsti meži?
-Tos nocierta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzgāja debesîs,
Zelta kokles kokledami,
Grāmatiņu lasidami.

2221-7
Buciņ, āziņ, kur liki barzdiņ'?
-Iedevu Krievam izkapšu kalt.
Kur to izkaptu vajadzeja?
-Izkaptu vajaga sieniņu pļaut.
Kur to sieniņu vajadzeja?
-Sieniņu vajaga gosniņàm dot.
Kur tās gosniņas vajadzeja?
-Gosniņas vajaga pieniņu dot.
Kur to pieniņu vajadzeja?
-Pieniņu vajaga bērniem strēbt.
Kur tos bērniņus vajadzeja?
-Bērniņus vajaga cūciņas ganìt.
Kur tàs cūciņas vajadzeja?
-Cūciņas vajaga kalniņu rakt.
Kur to kalniņu vajadzeja?
-Kalniņu vajaga miezišus sēt.
Kur tos miezišus vajadzeja?
-Miezišus vajaga alutiņu brūvèt.
Kur to alutiņu vajadzeja?
-Alutiņu vajaga brāļiem dzert.
Kur tos brālišus vajadzeja?
-Brāļiem vajaga kaŗâ iet.
Ko no kaŗa tie pārnesa?
-Divi mazas adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūre sviķu celmâ.
Kur palika sviķu celmiņš?
-Tas sadega smalkôs pelnôs.
Kur palika smalks pelniņš?
-Tas izlije smalku lietu.
Kur palika smalks lietiņš?
-Tas ieskrēja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēre melli vērši.
Kur palika melli vērši?
-Tie aizgāje gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
-Tas apauge zaļu mauru.
Kur palika zaļa maure?
-To noēde Dieva zoses.
Kur palika Dieva zoses?
-Tàs aizskrēje augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpe debesîs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māras kambarî,
Biķerišus spēledami,
Kauliņiem mētadami.

2221-2
Til, til, buciņ, kur liki bārdiņu?
-Iedevu Krievam izkapti kalt.
Kam tàs izkapts tev vajadzeja?
-Izkapts vajadzeja sieniņu pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajadzeja gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajadzeja pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajadzeja bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajadzeja cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajadzeja kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajadzeja miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajadzeja alutiņu brūvet.
Kam ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajadzeja brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajadzeja karâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kara pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Ieteceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Zelta ripu ripodami,
Zeltāboli mētadami.

2221-8
Āziti, buciti, kur liki bārdiņu?
-Pārdevu Krievam, nopirku izkapti.
Ko ta izkapts tev laba (labu) dara?
-Man ta izkapts sieniņu pļauj.
Ko tas sieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas sieniņš telitèm dodams.
Ko tàs telītes tev laba (labu) dara?
-Man tàs telītes pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba (labu) dara?
-Man tas pieniņš bērniņiem dodams.
Ko tie bērniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie bērniņi cūciņas gana.
Ko tàs cūciņas tev laba (labu) dara?
-Man tàs cūciņas kalniņus rok.
Ko tie kalniņi tev laba (labu) dara?
-Man tie kalniņi miezišus audzè.
Ko tie mieziši tev laba (labu) dara?
-Man tie mieziši alutiņu dod.
Ko tas alutiņš tev laba (labu) dara?
-Man tas alutiņš brāļiem dodams.
Ko tie brāļi tev laba (labu) dara?
-Man tie brāļi karâ iet.
Ko no kara tie atnesa?
-Divas zelta adatiņas.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iespraudu cintiņâ.
Kur palika ta cintiņa?
-Ta sadega zil' uguni.
Kur palika zil' uguns?
-To izdzēsa smalks lietiņš.
Kur palika smalks lietiņš?
-Ieteceja upitê (straujupê).
Kur palika ta upite (straujupite)?
-To izdzēra melni vērši.
Kur palika melnie vērši?
-Tie aizgāja garu ceļu.
Kur palika garais ceļš?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
-To nolīda Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs;
Tur tie ēda, tur tie dzēra
Sudrabiņa biķeriem.

2221-0
Buciti, āziti, ku' liki bārdiņu?
-Izdevu Krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzeja?
-Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam ta sieniņa tev vajadzeja?
-Sieniņa vajaga gosniņàm dot.
Kam to gosniņu tev vajadzeja?
-Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam ta pieniņa tev vajadzeja?
-Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzeja?
-Bērnu vajaga cūciņu ganìt.
Kam to cūciņu tev vajadzeja?
-Cūciņu vajaga kalniņa rakt.
Kam ta kalniņa tev vajadzeja?
-Kalniņa vajaga miezišu sēt.
Kam to miezišu tev vajadzeja?
-Miezišu vajaga alutiņu brūvet.
Ka ta alutiņa tev vajadzeja?
-Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzeja?
-Brāļu vajaga kaŗâ raidit.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No ta kaŗa pārnākdami?
-Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
-Tàs iedūra liepu celmâ.
Kur palika liepu celmis?
-Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
-Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
-Sateceja upitê.
Kur palika ta upite?
-To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
-Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
-Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
-To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
-Tàs aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
-To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
-Tie uzkāpa debesîs.
Tur tie ēda tur tie dzēra,
Biķerišus mētadami.
Es tupeju pagaldê,
Drupatiņas lasidams.
Es prasiju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi;
Es prasiju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasiju trīs graudi,
Man iedeva visu maišeli-
Blījc, pierê.