17888-0
Labs zirdziņš (kumeļš) tautiešam,
Labs manam bāliņam;
Stundu stāvu domadama,
Kuram lēkt(i) kamanâs.
Labak lēcu tautiešam,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.

17888-8
Lobs kumèļš tautìšam,
Lobs kumèļš bòļeņam;
Jau es vaìra nazynòju,
Kuram ļékt komonós.
Lobók ļéču tautìšam,
Na sovam bòļeņam:
Tautìts vede vysu myužu,
Bòļeņš zemes gabaļeņu.

17888-5
Div' aizjūgti kumeliņi
Pie bāliņa durim stāv.
Visu dienu es domaju,
Kuram lēkti kamanâs.
Labak lēcu tautiešami,
Ne savam bāliņam:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.

17888-7
Labak braucu ar tautieti,
Ne ar savu bāleliņu:
Tautiets veda visu mūžu,
Bāliņš zemes gabaliņu.

17889-9
Netīšam es iesēdos
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas nama duru.

17889-2
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Bāliņš jūdza zelta loku,
Tautiets tīra sudrabiņa:
Aiz priekiem nezinaju,
Kuŗâs sēsti, kur nesēsti.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netìšam es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļas Laimas istaba
Trim kārtàm izpuškota:
Puķitèm, rozitèm,
Zaļajàm palejàm.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu sievas krēslâ,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēd, meitiņa, sievas krēslâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu sievas padomiņu,
Likšu mici galviņâ.
Kuŗ' meitiņa godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pin,
Tai Laimiņa kroni pin
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kuŗa goda negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem
Un no dadžu lapiņàm.

17889-16
Jauna biju, nezinaju,
Gāju Laimes pirtiņâ;
Laime man krēslu cēla,
Vizuļiem kārstidama.
Necel, Laime, nesēdeju,
Meita biju, neešu sieva.
-Sēd', meitiņa, nebēdaj',
Sieva būsi, kad dzīvosi.
Es tev došu simtu govu,
Simtu baltu vilnanišu;
I tavam brūtganam
Pieci bēri kumeliņi.

17889-22
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimes sētiņâ;
Paceļ manim mīļa Laime
Sievas krēslu atsēsties.
Paldies, Laime, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.
Atsēstosi, apskatosi,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes rozes auga,
Krustiem Laimes magonites.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
No rozèm, magonèm,
Pèrlitèm piepildija.
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Tai no ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

17889-5
Mans brālitis ar tautieti
Abi jūdza kumelìnus;
Ne es pate nezinaju,
Kuŗam sēsta, nesēdèt.
Netīšam es iesēdu
Pie tautieša kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimìnas namdurvìm.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krāslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļà Laime,
Man nav sievas padomìna.
-Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimìna kroni pina,
Tai Laimìna kroni pina
Tīra zelta, sudrabìna.
Kuŗa goda negaidija,
Tai Laimìna kroni pina
No tàm dadžu lapìnàm,
No tàm ērkšķu pazarèm.

17889-13
Tautiets lūdza, brālits lūdza:
Nāc manimi klāt sēdèt!
Nesēdešu, nesēdešu
Tautietimi kamanâs.
Neviļoti iesēdosi
Tautietimi kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Laimes māte man iznesa
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, nesēdešu,
Es meitiņa, ne sieviņa.
-Sēdi, sēdi, tu, meitiņa,
Tu godiga mātes meita;
Tev Laimite kroni pina
No sīkà sudrabiņa.