17889-24
Netīšam es iegāju
Mīļas Māŗas istabâ;
Mīļa Māŗa man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Māra,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēd', meitiņa, būsi sieva,
Došu sievas padomiņu.

17889-14
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Netīšami es iegāju
Mīļas Laimas istabâ.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Būs tev sievas padomiņš.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

17889-4
Bāliņs jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kumeliņus.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, māsiņa, kamanâs.
Labs kumelis tautiešam,
Labs manam bāliņam.
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai ļautiņi nerunà,
Lai netaisa valodiņu.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimiņas namdurvìm.
Netīšam es iegāju
Mīļas Laimes istabâ.
Mīļa Laime man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Cel, Laimiņa, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, sēdi, tautu meita,
Laime, tava nesēdeja,
Laimei zirgi piekusuši,
Tev vietiņas meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimiņa kroni pina
Tīra zelta, sidrabiņa,
Dimantiemi piepildija.
Kura godu negaidija,
No ērkšķiem darinaja,
No ērkšķiem darinaja,
Dadžu lapàm piepildija.

17889-15
Es iegāju netīšam
Mīļas Māras istabâ;
Mīļa Māra man' vēleja
Sievas krēslâ sēdinàt.
Mīļa Māra, nesēdešu,
Vēl valkaju vainadziņu.
-Sēd', meitiņ, nekaunies,
Sieviņ' būsi dzīvodama.

17889-1
Bāliņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs;
Abiem bēri kumeliņi
Un rakstitas kamaniņas.
Bāliņš lūdza, tautiets lūdza:
Nāc, meitiņa, klāt sēdèt!
Stundu stāvu domadama,
Kuŗam ieti klāt sēdèt.
Netīšam es iesēdu
Tautu dēla kamanâs;
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurvim.
Stundu stāvu domadama,
Vaj sliegsnim pāri kāpt.
Netīšam es iegāju
Laimes mātes istabâ;
Laimes māte man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Nesēdešu, mīļa Laime,
Man nav sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, gaidi goda,
Būs tev sievas padomiņš.
Kuŗa meita goda gaida,
Tai Laimite kroni pina,
Tai Laimite kroni pina,
Tīra zelta, sudrabiņa;
Kura goda negaidija,
Tai no ērkšķu pazarèm,
Tai no ērkšķu pazarèm,
No dadzišu lapiņàm.

17889-3
Bāilņš jūdza, tautiets jūdza,
Abi jūdza kamanâs.
Bāliņš jūdza sirmu zirgu
Rakstitàs kamanâs,
Tautiets bēru kumeliņu
Dzeltanàs kamanâs.
Bāliņš lika zaļu loku,
Sudrabotas vērzelites,
Tautiets lika brūnu loku,
Apzeltitas vērzelites.
Bāliņš sauca, tautiets lūdza:
Sēd, māsiņa, kamanâs!
Stāvu laiku domadama,
Kuram sēsti kamanâs;
Labak sēdu pie bāliņa,
Lai ļautiņi nerunaj'.

17889-27
Sēdi, meita, krēsliņâ,
Likšu mici galviņâ!
-Mīļà Laima, nesēdešu,
Nav man sievas padomiņa.
-Sēdi, meita, krēsliņâ,
Likšu mici galviņâ,
Došu sievas padomiņu,
Došu bērnu klēpitî.

17889-11
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus;
Abiem bēri kumeliņi,
Abiem caunu cepurites,
Abiem caunu cepurites,
Abiem lūsu kažociņi,
Abiem lūsu kažociņi,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Es stāveju, es domaju
Ne pie viena nesēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautas dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites nama duru.
Gar Laimites nama duru
Trīs kārtàm rozes zied;
Pati Laimes istabiņa
Trīs kārtàm izpuškota.
Pati Laime man' saņēma,
Cēla krēslu apsēsties.
-Sēdi, meita, gaidi godu,
Neba tava Laime sēž,
Laimei zirgi nosvīduši,
Tev vietiņu meklejot.
Kura meita godu gaida,
Tai Laimite kroni pin,
Tai Laimite kroni pina
No rozišu ziediņiem.
Kura godu negaidija,
Tai no ērkšķu zariņiem,
Tai no ērkšķu zariņiem,
No dadzišu lapiņàm.

17889-6
Mans brālitis ar tautieti
Abi vienu dailumiņu,
Abi vienu dailumiņu,
Abi jūdza kamanâs.
Stundu stāvu domadama,
Kuram ieti klāt sēdèt.
Labak iešu pie brāliša,
Lei ļautiņi nismejàs,
Lei ļautiņi nismejàs,
Lei valodas neiztaisa.

17889-12
Tautiets jūdza, bāliņš jūdza,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi jūdza kumeliņus,
Abi lūdza klāt sēdèt.
Nezinot iesēdos
Tautu dēla kamanâs.
Tautiets mani vizinaja
Līdz Laimites namdurìm.
Iznāk pate mīļa Laima,
Ieved mani istabâ.
Mīļas Laimas istabâ
Trim kārtàm rozes zied.
Rauj' puķiti, rauj' roziti,
Rauj sarkanu magoniti.
Mīļa Laima man pacēla
Sievas krēslu apsēsties.
Mīļa Laima, nesēdešu,
Man nav sievas padomiņš.
-Sēdi droši, nebīsties,
Došu sievas padomiņu.