26551-7
Māte mani izdevuse
Par deviņi novadiņi.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Pie māmiņas sērsti braucu,
Ceļa labi nezinaju,
Irbit' man ceļu rāda,
Rauduvite rasu brauka (trauc).
Piekūst irbe tecedama,
Rauduvite peldedama,
Piekūst manis sirms zirdziņš,
Dilst tērauda kamaniņas.
Ne pusceļa nenobraucu,
Nozviedzàs kumeliņš;
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Sāk' suniši lavinàt?.
Iztek mani div' bāliņi
Kà kuplie ozoliņi.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie durvju nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti.
Pate māte krēslu cēla,
Man mūžiņu vaicadama.
Ko vaicaji, māmuliņa,
Vaj tu pate nezinaji,
Vaj tu pate nezinaji,
Kāda bija sveša māte?
Jo ta sīva rutku šķēle,
Vēl piebēra sinepites.

26551-6
Māmiņ' mani aizdevuse
Par deviņi novadiem;
Devitê gadiņê
Pie māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jēma kumeliņu;
Vien' māsiņa duris vēra,
Otra jēma villeniņu;
Mana veca māmuliņa
Ceļ man krēslu raudadama;
Tētiņš klāt piesēdàs,
Vaicè manu veselibu;
Māmiņ' mani glaudidama,
Vaicè manu dzīvošanu.
Kalnê man mājas vieta,
Lejê lopu laidariņš,
Pašâ kalna galiņê
Bites rožu dārziņê;
Man pašama iten labi
Ar to gudru tēva dēlu.

26552-0
Māte saka: viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņ?
Še dzimuse, še auguse,
Še vijuse vaiņadziņu.

26552-2
Sok' uz mani mòmuļeņa:
Gaška ít, gaška ít!
Kaida gaška es, mameņ,
Te dzymuse, te auguse.

26552-1
Māte saka raudadama:
Viešņa nāk, viešņa nāk!
Kāda viešņa es, māmiņa,
Te dzimuse, te auguse.

26553-0
Man' māmiņa gašku sauca,
No tautàm atejot;
Kāda gaška es, māmiņa,
Tavas pašas auklejums?

26554-0
Man māmiņa krēslu cēla,
No tautàm atejot;
Kam, māmiņa, tad necēli,
Kad es nācu piekususi?

26555-0
Nāc, māsiņ, nāc, māsiņ,
Māte tevi sen gaidija,
Ziediem namu pakaisija,
Saldu dara alutiņu.

26556-0
No tālienes es pazinu,
Kura bija brāļu sēta:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidû balta ābelite.

26557-0
Pelek' bija man' sagšiņa,
Peleks tautu kumeliņš;
Man's māmiņa nepazina,
Rijas duru dabraucot.