26550-2
Memmiņ' mani aizdevuse
Pa devìņi novadiņi;
Devitâ gadiņâ
Pie memmiņas sērst nobraucu.

26550-0
Māte mani tāļu deva,
Par deviņi novadiņi.
Devitâ gadiņâ
Pie māmiņas sērst aizgāju.

26551-10
Māte mani mazu bērnu
Tautiņâs aizdevuse.
Devitâ gadiņâ
Pie māmiņas sērstu braucu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otrs saņēma kumeliņu;
Viena mārša beņķi cēla,
Otra sedza villainiti.
Māmiņ' prasa raudadama,
Kāda dzīve tautiņâs.
Tu, māmiņ, pate zini,
Grūta dzīve tautiņâs;
Guldamies sviedrus slauku,
Celdamies asariņas,
Visi gultas paladziņi
Asaràm nobiruši.

26551-9
Māte mani izdevuse
Caur deviņi pagastiņi;
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērsti braucu.
Irbit' manim ceļu veda,
Raudìvite rasu krata.
Piekūst irbe tecedama,
Raudivite peldedama,
Piekūst mani sirmi zirgi,
Garu ceļu tecedami.
Ne pie vārtu nepiebraucu,
Iztek mani div' bāliši.
Viens bālitis vārtus cēla,
Otris ņēma kumeliņu.
Ne pie duru nepiegāju,
Iztek manas div' māsiņas.
Viena māsa duris vēra,
Otra ņēma villainiti.
Iekšâ veca māmulite
Man pacēla meldru krēslu.
Pacēluse meldru krēslu,
Vaicà manu dzīvošanu.
Vai, māmiņa, vai, māmiņa,
Grūta man dzīvošana,
Visi gultas paladziņi
Asarâs nomirkuši.-
-Ņemiet, dēli, kumeliņus,
Jājiet māsu pavadìt.
-Ne pie vārtu nepiejāju,
Iezviedzàs kumeliņš.
Nāc arâ, tautu šķelmi,
Kāda vaina māsai bija?
Vaj tu ēdi nevāritu,
Vaj valkaji nepašūtu?
Tava galva, mana roka,
Mans tērauda zobeniņš!
Noskries tava pogasgalva
Līdz vārtiemi grabedama.

26551-14
Māte mani tālu deva,
Par deviņi novadiņi;
Devitâ gadiņâ
Pie māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainites;
Pats tētiņš tecin tek
Kumeļam auzas dot.
Mana veca māmuliņa
Paceļ krēslu raudadama,
Paceļ krēslu raudadama,
Jautà labu dzīvošanu.
Gana laba šim brīžam,
Būt' visâ mūžiņâ.

26551-8
Māmiņ' mani izdevuse
Par deviņi pagastiņi;
Devitâja gadiņâ
Pie māmiņas sērst atnācu.
Viens bāliņis vārtus cēla,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra ņēma villainiti;
Māmiņ', krēslu paceldama,
Vaicà manu dzīvošanu.
Tu, māmiņa, gan zinaji
Svešu tautu dzīvošanu:
Pliķi sita, matus plūca,
Kājàm spēra pabeņķê.

26551-13
Māte mani tāļu deva,
Par deviņi ezeriņi.
Devitâi vasarâ
Pie māmiņas sērstu nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena mārša durvis vēra,
Otra sedza villainiti.
Manas pašas māmuliņa
Krēslu cēla raudadama.
Pacēluse, pavaicaja,
Kāda dzīve tautiņâs.
Vaj, māmiņa, nezinaji,
Kāda dzīve tautiņâs?
Rītâ rutki, vakarâ,
Launagâ rudzu putra.

26551-5
Māte mani aizdevusi
Par deviņu kungu valsti.
Devitâi vasarâ
Uz māmiņas sērsti nācu.
Viens bāliņš vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis taisa,
Otra māsa krēslu cēla;
Mana veca māmuliņa,
Ta atsedza villainiti.
Atsegusi pavaicaja,
Kà dzīvoja tautiņâs.
Tu, māmiņa, pate zini,
Kāda dzīve tautiņâs:
Rītâ rutki, vakarâ,
Launagâ rudzu putru.

26551-16
Māte mani tālu deva,
Solij' gauži neraudàt.
Es klētê kājas avu,
Māte slauka asariņas;
Kad es sedzu villainiti,
Tad māmiņa gauži raud;
Kad es kāpu kumeļâ,
Rauda visas māsaciņas;
Kad es jāju pa vārtiem,
Rauda visi bāleliņi.
Par gadiņu es atnācu
Sav' māmiņu apraudzìt.
Viens brālitis vārtus vēra,
Otris ņēma kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra sedza villainiti;
Mana veca māmuliņa
Paceļ man liepu krēslu.
"Kà, meitiņ, tav klājàs,
Kà manam znotiņam"?
Paldies, mana māmuliņa,
Gan ar' labi, gan ar slikti.

26551-1
Bite savu ziedus nesa
Par deviņi ezeriem;
Māmiņ' savu meitu deva
Aiz deviņu kungu valsts.
Devitâi gadiņâi
Pie māmiņas sērstu brauca.
Viens bāliņis vārtus vēra,
Otris jūdza kumeliņu;
Viena māsa durvis vēra,
Otra māsa sagšu ņēma;
Māte pate krēslu cēla,
Labumiņu vaicadama.
Vaj māmiņa nezinaja
Svešas mātes labumiņu?
Piestâ grūzta pelu maize,
To paš' deva nododama.