13595-30
Skalojosi, velejosi
Straujupites maliņâ.
Atskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta grimst upes dibenâ.
-Ņem, brāliti, ziedu laivu,
Dzenies pakaļ vainagam.
Ziedu laiva viegla laiva,
Ta panāca vainadziņu.
Ta panāca vainadziņu
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla rociņâ.
-Sol', brāliti, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate pinejiņa,
Lai nāk pate pinejiņa,
Ka varam saderèt.
Liksim roku rociņâ,
Mainisim gredzeniem.

13595-11
Laivinieka meita biju,
Laivâ guļu dienas vidu.
Daskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainaciņu.
Ta nebija līdaciņa,
Ta bij dēlu māmuliņa.

13595-2
Atsēdos, nodzēros
Straujupites maliņâ.
Atpelž zaļa līdeciņa,
Norauj manu vaiņaciņu.
Ņem, bāliņ, ošu laivu,
Dzen pēc manu vaiņaciņu.
-Ošu laiva gŗūta laiva,
Dzili grime dibenâ.
-Ņem, bāliņ, liepu laivu,
Ta tev' viegli vizinàs.
-Nu sadzinu, nu panācu
Laba vīra rociņâ,
Laba vīra rociņâ,
Zelta vadža galiņâ.
-Ņem, bāliņi, simtu mārku,
Izpirc manu vaiņaciņu.
-Es jau devu divi simtu,
Ne galviņu neatgrieze,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pati valkataja.

13595-16
Laìvinìka meita beju,
Laìvâ guļu dìnavydu;
Pi smildzeņis laìvu séju,
Ņídrê kòru vainaçeņu.

13595-28
Skalojos(i), velejos(i)
Daugaviņas maliņâ.
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Oša laiva smaga koka,
Ta nogrima dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vainadziņa.
-Liepas laiva viegla koka,
Ta aizgāja viļņodama
Simtu jūdžu dieniņâ,
Divi simti naksniņâ.
-Kur, bāliņi, tu panāci
Manu zīļu vainadziņu?
Jūriņâi saliņâi,
Zvejnieciņa klētiņâ,
Zvejnieciņa klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Dod, bāliņi, simtu mārku,
Izperc manu vainadziņu.
-Jau es devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Ar man' mīļi parunàt,
Ar man' mīļi parunàt,
Dienavidu pagulèt
Smalkâ priežu klētiņâ
Dreijatâi gultiņâ,
Dreijatâi gultiņâ
Zem baltiem palagiem.
Par dienvidus gulejumu
Būs kungam darbenieks,
Būs kungam darbenieks,
Ķeizaram kara vīrs,
Augsta zirga jājejiņš,
Smalku bruņu nesejiņš.

13595-24
Puiši jāja pieguļâ,
Es ar' līdzi taisijos;
Puiši jāja upei pāri,
Es paliku šâi malâ.
Pieliecos, nodzēros
Straujupites maliņâ;
Piekrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Tas ieskrēja jūriņâ,
Vizulišus mētadams.
Ai, jūs jūras zvejnieciņi,
Redzejat vainadziņu?
-Vidû jūras saliņâ,
Bandenieka sētiņâ.
-Ņem, bāliņ, oša laivu,
Brauc pēc mana vainadziņa.
Dod, bāliņ, simtu rubļu,
Izperc manu vainadziņu.
-Es jau devu divi simti,
Ne galviņas neatgrieza,
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Šo naksniņu klāt gulèt.
-Šàs naksniņas gulejumu,
Gul' visam mūžiņam.

13595-27
Zímas svátku reiteņâ
Gòj' uz upi mozgótús.
Bolltas rùkas mozgòjùt,
Ìkreit zalta gredzineņš.
Gredzineņa vaìcòjùt,
Ìkreit zìžu vainudzeņš.
Atskrìn zaļa ļaidaceņa,
Nùraun munu vainudzeņu.
Taìs', bòļeņ, nídru laìvu,
Dzenís muna vainudzeņa.
Tól. bòļeņ, dasadzyni
Muna zeìžu vainudzeņa?
-Vydyn jiùru pi akmiņa
Gaìguļeņis rùceņâ.
Es praseju, maņ nadeve,
Vaìcoj' pošas nosótòjas.

13595-42
Velejos, skalojos
Daugaviņas maliņâ;
Daskrien zaļa līdaciņa,
Noraun manu vainadziņu.

13595-4
Brālis māsas mīledamis ?,
Kājàm raida baznicâ.
Piekususe apsēdos
Straujas upes maliņâ.
Atskrien zaļa līdeciņa,
Norauj manu vainadziņu.
Ņem, brāliti, oša laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Oša laiva smaga laiva,
Ta peld dziļi ūdenî.
-Ņem, brāliti, liepas laivu,
Dzenies pakaļ vaiņagam.
-Gan dzinos, gan panācu
Laba vīra sētiņâ,
Laba vīra sētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
Pasoliju vienu simtu,
Ne galviņas nepagrieza,
Tos vārdiņus vien dzirdeju:
Lai nāk pati valkataja;
Ja atnāktu valkataja,
Tad atdotu vaiņadziņu.

13595-26
Sorkons rùžu vaiņuceņš
Nùleìgò par jiùróm.
Jemit, bròļi, lìpa laìvu,
Dzenites péc vaiņuka.
Muni bollti bròļeļeņi,
Tóļ dadzynót vaiņuceņu?
-Viņu puš jiùreņu
Bojareiša kļeteņâ,
Bojareiša kļeteņâ,
Jauna puìša rùceņâ.