13591-0
Nerāji, māmiņa,
Vakarâi meitas,
No rīta celdamies
Nerasi vairs.
Tei viņa gājuse,
Tei tecejuse,
Tei viņa brāļam
Launagu nesa.
Jēmuse zeķites,
Avuse kājas,
Maukuse korpites
Kājiņâi;
Sukajse gālu,
Pinuse matus,
Likuse savu
Zīļu vaiņadziņu.
Jēmuse atslēgu,
Gājuse klētêi,
Seguse baltajas
Villainites.
Āz vārtu dancoja
Tautu kumeliņis,
Kāpuse kumeļam
Mugurâi.
Gan bij ziedojse
Kumeļa pēdas,
Kumeļa pēdâi
Metuse gradzenu.

13592-0
Solàs tautas zagšus zagt,
Es solosi bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu izbēgsi,
Kà pūriņu iznesisi?
-Es pūriņu iznesišu,
Brāļa ganus vadidama,
No rītiņa vadidama,
Vakarâi gaididama.
Svētdien iešu baznicâ,
Likšos zīļu vainadziņu,
Likšos zīļu vainadziņu,
Segšos baltu villianiti.-
Jau netālu no krodziņa,
Rau, tautieša kumeliņš,
Rau, tautieša kumeliņš
Rakstitàmi kamanàm.
Es iegāju krodziņâ,
Redzu pašu tautu delu,
Redzu pašu tautu dēlu
Ar diviem bāliņiem.
Viņš man steidza roku dot,
Es ta roku nesaņēmu,
Es ta roku nesaņēmu
Aiz gaužàm asaràm.
-Neraud gauži, man' sirsniņa,
Sērst laidišu bāliņôs,
Sērst laidišu bāliņôs,
Jūgšu bēru kumeliņu,
Jūgšu bēru kumeliņu
Rakstitàsi kanmanâs.
Ja kumeļu paturès,
Tevis pašas neturès.
Ja grib tevi paturèti,
Sakies vīru pakaļâ,
Sakies vīru pakaļâ
Ar diviemi bērniņiem,
Ar diviemi bērniņiem,
Ar bagatu dzīvošanu.
-Zagta nauda, krāpta manta
Negul pūra dibinâ;
Zagšus zagtis kumeliņis
Gaŗu ceļu netecès,
Tà ir zagta līgaviņa
Ilgu mūžu nedzīvos.

13593-0
Tautiets mani gribèt grib,
Bāliņš solàs, būs nelaist;
Tautiets solàs zagšus zagt,
Es solos bēgšus bēgt.
-Kà, māsiņa, tu aizbēgsi,
Kà pūriņu aizvedisi?
-Gan pūriņu aizvedišu
Miglaiņâ rītiņâ,
Miglaiņâ rītiņâ
Brāļa ganus vadidama.-
Ni līdz krogam niaizgāju,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Ieraug' tautas kumeliņu,
Zīda deķi apdeķotu,
Zīda deķi apdeķotu
Līdz pat kāju galiņam;
Pilla mute sīku dzelžu,
Pilla galva sudrabiņa;
Cik galviņu pagrozija,
Atskan visa kroga sēta.
Ne iekš kroga neiegāju,
Redz' tautiešus runajot.
Tautiešam alus kanna,
Brāļam zelta biķerite.
Tauteits sauca, bāliņš sauca:
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Nāc, māsiņa, nodzerties,
Lai neslāpst tav' sirsniņa!
Man sirsniņa gan neslāpa,
Man birst gaužas asariņas.
-Neraud, māsiņ, tu tik gauži,
Tālu tevi nelaidišu,
Tepat spīd glāžu logi
Caur ābeļu lapiņàm.

13594-0
Viena pati es māsiņa,
Man deviņi bāleliņi,
Kà irbite ieteceju
Bāleliņu pulciņâ.
Zagšus tautas nezodziet,
Ar variti neņemiet,
Zagtin zagta, vari ņemta
Bēdzin bēga bāliņôs.
-Kà, māsiņa, tu atnāksi,
Kà pūriņu atvedisi?
-Es pūriņu atvedišu,
Tautu ganus izdzīdama.
Svētdien iešu baznicâ,
Aušu kurpes kājiņâs;
Apvilkusi zīda kleiti,
Likšos zīļu vaiņadziņu.
Izgājusi no baznicas,
Noņemos vaiņadziņu;
Tek' gar upi dziedadama,
Puķu ziedus lasidama.
Jau netālu no krodziņa,
Dzirdu tautu kumeliņu,
Dzirdu tautu kumeliņu
Pie krodziņa zvaigajot.
Veŗu duris, speŗu kāju,
Redzu pašu tautu dēlu
Kroga galda galiņâ,
Alus kanna rociņâ.
Viņš man sniedze roku dot,
Birst man gaužas asariņas.
Saku, gauži raudadama:
Ieš' labak bāliņôs.
-Kājàm tevi nelaidišu,
Jūgšu savu kumeliņu.
Kad tur' brāļi, lai tie tur'
Manu bēru kumeliņu;
Tevis pašas neturès,
Redzès mici galviņâ,
Zinàs vīru sētiņâ,
Vīram gudru padomiņu.

13595-0
Skalojos, velejos
Straujas upes maliņâ.
Daskrien zaļa līdaciņa
Norauj manu vainadziņu.
Aiziet mans vainadziņš,
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņ, oša laivu,
Dzenies manu vainadziņu.-
Kur panāci, bāleliņ,
Manu pērļu vainadziņu?
-Viņpus Rìgas, šaipus jūras
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ,
Tēraudiņa vadzitî.
-Sol', bāliņ, simtu mārku,
Izpērc manu vainadziņu.
-Māsiņ zelta drostaliņ,
Es soliju divi simti,
Es soliju divi simti,
Ne galviņas nepagrieza;
To vārdiņu vien sacija:
Lai nāk pate valkataja,
Lai nāk pate valkataja
Diendusiņu pagulèt.

13595-22
Plūcu puķes, pinu kroni
Straujupites maliņâ,
Pieskrien zaļa līdaciņa,
Norauj manu vainadziņu.

13595-32
Skreju, skreju, teku, teku
Gaŗam straujas upes mal'.
Atsēdos, nodzēros
Straujupites ūdentiņ'.
Atskrien zaļais līdeciņš,
Norauj manu vainadziņ'.
Ņem, bāliņ, ošu laiv',
Dzen vainag' pakaļâ.
Ošu laiva grūta laiva,
Dziļi grime dibinâ.
-Ņem, bāliņ, liepu laiv',
Ta var viegli vizinàt.
Jau sadzine, jau panāce
Bandu puiša klētiņâ,
Laba vīra rociņâ.
Sola, bāliņ, simtu mārk',
Atņem manu vainadziņ'.
-Es sasolu divi simt',
Viņš galviņu nepagriez'.
Tà sacija nedodam:
Dod vainagu valkataj'
Ar visiem šūpuļiem.

13595-38
Trīs sidraba upes tek
Caur bāliņa pagalmiņu.
Vienâ dzēra melni vērši,
Otrâ brūni kumeliņi,
Trešajâ es māsiņa
Mazgaj' savu vaiņadziņu.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Karu niedres galiņâ.
Izpeld zaļa līdaciņa,
Norauj manu vaiņadziņu.
Aiziet mans vaiņadziņš
Burbulišus mētadams.
Ņem, bāliņi, oša laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
Oša laiva smaga laiva,
Ūdens vilka dibinâ.
-Ņem, bāliņi, liepas laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Liepas laiva viegla laiva,
Vējiņš pūta maliņâ.
-Ņem, bāliņi, ziedu laivu,
Dzen pēc mana vaiņadziņa.
-Nu sadzinu, nu panācu
Viņpus jūras saliņâ,
Viņpus jūras saliņâ
Bandenieka klētiņâ,
Bandenieka klētiņâ
Zelta vadža galiņâ.
-Sol, bāliņi, simtu mārku,
Pirc ārâ vaiņadziņu.
-Simtu mārku sasoliju,
Viena vārda nedabuju.
-Sol', bāliņi, divi simti,
Pirc ārâ vaiņadziņu.
-Divi simti sasoliju,
Vienu vārdu atsacija,
To vārdiņu atsacija:
Lai nāk pati valkataja,
Lai nāk pati valkataja
Vienu nakti pārgulèt.
Ja atnāks vienu nakti,
Tad paliks visu mūžu.

13595-37
Trīs sidraba upes tek,
Tek caur brāļa pagalmiņu.
Vienâ dzēra raibas govis,
Otrâ brūni kumeliņi,
Tâi trešâi upitê
Māsiņ' vaiņag' izmazgaja.
Izmazgajsi, izskalojsi,
Pakar niedres galiņâ.
Vējš aizpūta vaiņadziņu
Dziļajâ Daugavâ.
-Tais, bāliņu, oša laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa.
-Oša laiva smaga laiva,
Nesadzina vaiņadziņu.
-Tais', bāliņ, liepu laivu,
Brauc pēc mana vaiņadziņa,
Liepu laiva viegla laiva,
Viegli peld Daugavâ.
Kur, bāliti, tu sadzini
Manu zīļu vaiņadziņu?
-Viņpus jūras trīs simts jūdzu
Tautu dēla klētiņâ,
Tautu dēla klētiņâ
Zelta niedras galiņâ.

13595-7
As nùgòju valátús
Zaļu jyùru maļeņâ.
Atskrìn zaļa ļeidaceņa,
Nùraun munu vaiņuceņu,
Nas jyùreņu videņâ
Iz palàka akmisteņa.
Jemit, bròļi, úša laìvu,
Dzenités péc vaiņuka.
-Úša laìva gryùta kùka,
Nenes tova vaiņuceņa.
-Jemit, bròl(i), lìpys laìvu,
Dzenités péc vaiņuka,
Lìpys laìva vìgla kùka,
Tei nes munu vaiņuceņu.
Dúdit, broļi, pìci simti,
Atnesit maņ vaiņuku.
-Mes devém seši simti,
Nedúd tova vaiņuceņa.