33606-7
Teìšam ìviņu
Dòrzâ dèsteju,
Lai kupla auga,
Lai zorovós,
Gon auga kupla,
Gon zoravós.
Ídama tautôs
Nùlaužu zariņu,
Pasytu zam bolltu
Vyllnòņeiti.
Ìļeidu tautiņu
Ustobâ,
Pabyra tautiņu
Ustabiņa
Skaistím bolltím
Zídíņím.

33606-3
Silâ ievinu
Dēstiti dēstiju,
Lai augi kupla,
Lai ziedi balta.
Tautâs iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem balto
Villainiti.
Iegāju tautiņu
Istabiņâ.
Pabira ziediņi
Taut' istabâ.
Gribat, tautiņas,
Lasities,
No viena ziediņa
Pa simtu mārku,
Par pašu nesaju
Simt' dālderišu.
Rip, rip, dālderi,
Pa galda virsu,
No galda virsa
Māmiņas klēpî.
Ta tev, māmiņa,
Pirmà nauda
Par tavas meitiņas
Auklejumu,
Par viņas šūpoļa
Kārumiņu.

33606-8
Tīšam ieviņu
Silâ stādiju,
Lai aug kupla,
Lai zied balta.
Tautâs iedama
Nolaužu zaru,
Paliku zem baltu
Villainiti.
Iegāju tautiņu
Istabâ.
Pabira, pabira
Taut' istabiņa
Sīkiem baltiem
Ziediņiem.
Tautiņas vaicà,
Kam šie ziediņi:
Es pate ziediņu
Nesejiņa,
Skaisto vaiņaku
Pinejiņa.

33606-2
Pìséju kumeli
Pi veituļeņa,
Pabèru auzu
Kumeļam,
Ìlyku sìneņa
Radeļôs,
Ìtaku nomâ,
Ustobâ.
Tóds gùds nomâ,
Tóds ustobâ:
Raud tàvs, raud mòte,
Raud bòļeļeņi.
Istaku órâ
Raudódama,
Ìlàcu komonôs
Dzídódama,
Pòrbauču bòļeņu
Teìrumeņu.
Pastótu íveņu
Siļeņa golâ,
Lai aug kupla,
Lai zíd bollta.
Ídama tautôs
Nùlaužu zoru,
Pasytu zam bolltu
Vylnòneiti.
Ìgòju tauteņu
Ustobâ,
Pabèru zìdeņu
Zylu i zaļu.
Niu sóka tauteņis
Vaìcótís:
Kas tùs, kas tùs
Zídeņus bèra?
Navaìcoi, tauteņis,
Es pate bèru.
Paga, paga, tauteņis,
Na breìvi byus!
Nu kura zídeņa
Pa symtam mórku,
Pa symtam mórku,
Pa dalderam.
Par muna vaiņuga
Nùjimšonu,
Par muna kauneņa
Redzéšonu.

33606-0
Tīšàm ieviņu
Ceļâ dēstiju,
Lai auga kupla,
Lai ziedi balta.
Tautâs iedama
Nolauzu zaru,
Pasitu zem baltu
Vilnaniti.
Tad gāju tautiņu
Istabâi.
Pabira tautiņu
Istabiņa
Skaistiemi baltiemi
Ziediņiemi.
Vaicaja tautiņas,
Kas bēra ziediņus,
Es pate ziediņu
Bērajiņa.
Gan grib tautiņas
Salasìt.
Ne tà, tautiņas,
Kà gribejàt!
No kura ziediņa
Pa dālderam,
No pašas nesejas
Simt' dālderišu.
Met, met, tautieti,
Pa dālderam,
Tec, teci, dālderi,
Pa galda galam,
Pa galda galam
Māmiņas klēpî.
Tas tev, māmiņa,
Par auklejumu,
Par mana šūpoļa
Kārumiņu.

33607-0
Trīs meitas dziedaja
Ābola kalnâ (Ābeļu dārzâ),
Visàm trijàm
Vaiņaki galvâ.
Ņem, brālit, vienu,
Es ņemšu otru,
Lai ta treša
Māmiņu klausa,
Lai klausa māmiņu
Patecedama,
Lai loka pūriņu
Izrakstidama
Līdz citam gadam
Līdz rudeņam.

33608-1
Trīs meitas sēdeja
Ābeļu dārzâ.
Ņem, bāliņ, vienu,
Es ņemšu otru,
Ta treša, maza
Lai paliek mātei,
Lai paliek mātei,
Lai dara putru. -
Ķemmeju galvu,
Mazgaju muti,
Skatos pa logu,
Vaj kāds nejāj.
Ak, laime, laime,
Jāj precenieki!
- Tec, meitiņ, klētî,
Ģērbies kleitê,
Ģērbies kleitê,
Aun kurpes kājâ,
Aun kurpes kājâ,
Mauc gredzentiņu,
Mauc gredzentiņu,
Liec vaiņadziņu!
Tec, meitiņ, žigli,
Atdari vārtus.
Atdari vārtus,
Laid preceniekus!
- Labdien, māmiņa,
Tev smuka meitiņa.
- Man' smuka meitiņa
Priekš tev nav auguse.
- Meitiņa dzirdeja,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina.

33608-2
Treis jaunas maitas
Séd óbuļ' dòrzâ.
Jem, bròļeit, vínu,
Es jimšu ùtru.
Tradirad, tradirad, trallalla!
Treša vel moza,
Lai palìk mòtei,
Lai taisa pyùru,
Lai gaìda tautu. -
Mozgòju muti
Slaùkús pi dveìļa,
Vèrús pa lúgu,
Kur tautas jója.
- Labvokor, màmeņ,
Kur jiusu maitas?
- Jój, znùteņ, prùjóm,
Nadúšu maitas!
- Smukò meiteņa,
Atdori vòrtus!
Kò nùskumeiga,
Kò gauži raudi?
Naraudi, mòseņ,
Na tova vaìne,
Màmeņas vaìne,
Kam nedev' tautâs.
- Pasoki, meiteņ,
Kò nùskumeiga?
- Nas'céšu, màmeņ,
Napaļeidzési.

33608-0
Trīs jaunas meitiņas
Sēd rožu dārzâ.
Jem, bāliņ, vienu,
Es jemšu otru,
Ta treša maza,
Lai aug vēl liela,
Lai aug vēl liela,
Lai gaida tautu. -
Ai, mazà meitiņa,
Tev laba laime,
Tev jāja dienâ
Trīs reizes tautas.
- Labdien, tēvs, māte!
Kur jūsu meita?
- Jāj, jāj tu projam,
Nedošu meitas!
- Jāš', jāšu projam,
Ar Dievu neteikšu,
Ar Dievu neteikšu,
Rokas nebučošu.
Ej, smukà meitiņa,
Atver man vārtus!
Ta, vārtus verot,
Sāk gauži raudàt.
Neraudi, meitiņa,
Nav tava vaina,
Vecako vaina,
Kam tevi neveda.

33609-0
Aiz tiem kalniem, aiz tàm lejàm,
Tur sarkanas ogas aug;
Daiļa, daiļa ta meitiņa,
Kas tàs ogas lasa.
Ta ziedeja rožu ziedu,
Magonišu skaistumiņu,
Pilli pirksti gredzeniņu,
Zirņu ziedu vainadziņš.
Tur atjāja kungu dēli (jauni kungi),
Grib tai maukt gredzeniņus.
- Nost, Vāciešu lupatiņas,
Lai es savas ogas lasu!
Lai es savas ogas lasu!
Klausu tēva, māmuliņas,
Klausu tēva, māmuliņas,
Gaidu īsta tēva dēla.
Neņems mani kungu dēli,
Nesauks mani gaspažiņu
Ņems man' miežu arajiņis,
Sauks araja līgaviņu.
Ta man tika, miežu druva
Dzeltenàm vārpiņàm;
Tas man tika, arajiņis
Dubļainàmi kājiņàm.