Pupa - debess trepes.
34043-15 Ņemsim, brāļi, drošu sirdi, Kaldinasim zobentiņus, Iesim tad uz Jūdu zemi, Jūdu dēlus kapadami. Jūdu dēlus kapajot, Apšķīst mani brūni svārki, Apšķīst mani brūni svārki, Ar tàm Jūdu asinìm. Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ, Kur es viņus izmazgašu? Pate Laime parādija Ziepupiti lejiņâ. Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ, Kur es viņus izkaltešu? Pate Laime parādija Zelta šņori dārziņâ. Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ, Kur es viņus sarullešu? Pate Laime parādija Zelta rulli kambarî, Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ, Kur es viņus paglabašu? Pate Laime parādija Zelta skapi klētiņâ. 34044-0 Es atradu Turku pupu, Mātes gultu taisidama; Es iesēju Turku pupu Baltajâ smiltszemê. Ta izauga tiev' un gaŗa Līdz pašàmi debesim. Es uzkāpu debesîs Pa pupiņas zariņiem, Es redzeju Dieva dēlu, Segloj' bēru kumeliņu: Dieva dēls medìt gāja Sudrabiņa sunišiem. 34045-0 Man bij viena balta pupa, Nezinaju kur stādìt. Stādiš' rožu dārziņâi Apakš rožu lapiņàm. Man izauga liela pupa Līdz pašàmi debesìmi. Es uzkāpu debesîse Par pupiņas zariņiemi. Es redzeju Dieva dēlu Miglienâji zvejojami: Vaŗa laiva, zelta tīklis, Dimantiņa zēģelite. 34045-1 Man bij viena Turku pupa, Nezinaju kur stādìt; Stādu rožu dārziņâ Apakš rožu saknitèm. Man uzauga Turku pupa Līdz pašàmi debesìm; Es uzkāpu debesîs Pa pupiņas pākstitèm. Es redzeju jūriņâi Dieva dēlu zvejojot: Zīda tīklis, zelta laiva, Sudrabota zēģelite. 34046-0 Man bij viena balta (Turku pupa) Kur es viņu iestādišu? Stādij' rožu dārziņâi Baltajâi smiltiņâ. Ta uzauga kupla, gara Līdz pašami debesim. Es uzkāpu debesîs Pa pupiņas zariņiem, Es redzeju Dieva dēlus Kumeliņus seglojot. Kur tu jāji, Dieva dēls, Kumeliņu apseglojis? -Jāšu sievas lūkoties, Saules meitas precibâs. 34047-1 Mēness ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panāksnôs; Pie vārtiem dajādams, Nosper zelta ozoliņu. 34047-10 Pērkons rūca, zibineja, Saspeŗ zelta ozoliņu; Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasidama. 34047-15 Saule veda vedekliņu, Pērkons gāja panāksņôs. Pa vārtiem iejādams, Sasper zelta ozoliņu. Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasidama. 34047-11 Trīs gadiņi Pērkons rūca, Nosper zaļu ozoliņu; Trīs gadiņi Saule raud, Ozol' zarus lasidama. Klusi, Saule, ko tu raudi? Es līdzešu salasìt. 34047-12 Saule, meitu izdodama, Lūdz Pērkonu panākstôs. Pērkoniņis izjādamis Sasper zelta ozoliņu. Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasidama.
|