34043-17
Saule meitu audzinaja,
Solij' Dieva dēliņam;
Kad uzauga, tad nedeva,
Tad iedeva Mēnešam.
Mēnešam iedodama,
Lūdz Pērkoni panākstôs.
Spēre Pērkons izjādamis,
Nospeŗ zaļu ozoliņu.
Apbierst Māŗas villainite
Ar ozola zīlitèm.
Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izmazgàt?
-Mazgà, Māŗa, têi upêi,
Kur deviņas atteciņas.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to izžaudèt?
-Izžaud, Māŗa, tâi liepâi,
Kur deviņi atvasiši.
-Tu, Pērkons, gudris vīris,
Kur būs man to sarullèt?
-Rullê, Māŗa, têi rullêi,
Kur deviņi rulles koki.

34043-19
Zirgi zviedz, Jodi brauc
Tumšajâ naksniņâ;
Upe tek dzirkstidama,
Es stāveju maliņâ,
Es stāveju maliņâ
Ar aso zobentiņu,
Ar aso zobentiņu
Jodu mātes gaididams.
Es sacirtu Jodu māti
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tām Jodu asinim.
Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus izskalošu?
-Meklè tādu ezeriņu
Deviņàmi iztekàm.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus izkaltešu?
-Meklè tādu ozoliņu
Deviņiemi žuburiem.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu ruļļa koku
Deviņiemi vilcejiem.
-Es tev lūdzu, mīļà Laime,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu šķirsta vāku
Deviņàmi atslēgàm.

34043-4
Es nomešu balu pupu
Daugaviņas maliņâ;
Ta izauga liela gara
Deviņiem žuburiem.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupas žuburiem.
Man iedeva Dieva dēls
Trim kantèm zobeniņu.
Es pārciršu Velnam galvu
Deviņiemi gabaliem,
Man apskrēja brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Tâi vietâ mazgasim,
Kur deviņas upes tek.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus kaltesim?
-Tâi liepâ kaltesim,
Kur deviņas saules spīd.
-Ai, Laimiņa, svēta Māra,
Kur mēs viņus sakulsim?
-Tâi namâ sakulsim,
Kur deviņas vāles stāv.

34043-11
Man bij viena Turku pupa,
Kur es viņu iedēstišu?
Augsta kalna galiņâ,
Tur es viņu iedēstišu.
Man izauga Turku pupa
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu Dieva dēlus
Kumeliņu seglojot.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Seglo cieti kumeliņu,
Seglo cieti kumeliņu,
Kaldin' asu zobeniņu,
Lai es jāju par jūriņu
Jūdu māti sakapàt.-
Sakapaju Jùdu māti
Deviņôs gabalôs,
Man noskrēja brūni svārki
Jūdu mātes asinìm.
Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izmazgašu?
-Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus izžāvešu?
-Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus sarullešu?
-Tâi rullî sarullesi,
Kur deviņas rulletajas,
-Es tev lūdzu, Dieva dēls,
Kur es viņus paglabašu?
-Tâi skapî paglabasi,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas atslēdziņas,
Kur deviņas slēdzejiņas.

34043-7
Kalejs kala debesîs,
Ogles bira Daugavâ,
Es paklàju vilnainiti,
Man iebira sidrabiņš.
Es nokalu zobeniņu
Deviņiem zariņiem,
Es pārsitu Velnam galvu
Uz deviņi gabaliem.
Man nošķīda brūni svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izmazgàt.
-Meklê tādu attaciņu
Ar deviņi avotiem.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos izkaltèt.
-Meklê tādu krāsnutiņu
Ar deviņi speltitèm.
- Pavaicaju māmiņai,
Kur būs tos noglabàt.
Dieva dēla klētiņâ,
Saules meitas pūriņâ.

34043-8
Kalejs kala debesîs,
Saules meitai saktu kala,
Saules meitai saktu kala
Zeltitiem burbuļiem.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panāčôs.
Pa vārtim iejādams,
Nosper zaļu ozolinu.
Nošķiež manus zīžu svārkus
Ar ozola asinim.
Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus mazgasim?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotini.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus žāvesim?
-Žāvè Māras dārziņâ,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus rullesim?
-Rullè Māras rullitî,
Kur deviņas mangalites.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus glabasim?
-Glabà Māras šķirstinâ,
Kur deviņas atslēdziņas.
-Vai, Dievinu, vai Dievinu,
Kur mēs viņus valkasim?
Valkà Māras panāčos,
Kur deviņi panācnieki.

34043-23
Tupu, tupu, rāpu, rāpu
Par bāliņa pupu dārzu:
Stādij' vienu baltu pupu
Pašâ kalna galiņâ.
Ta izauga tieva gara
Līdz pašàm debesim.
Es uzkāpu debesîs
Pa tiem pupu žuburiem;
Es redzeju Dieva dēlu
Kumeliņu seglojam.
Labrīt, labrīt, Dieva dēls,
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti Vāczemê
Saules meitai kāzas dzer.
Dieviņš ņēma Saules meitu,
Pērkons jāja panākšņôs,
Pa vārtiem iejādams,
Nosper zelta ozoliņu.
Trīs gadiņi Saule raud,
Zelta zarus lasidama.
Aptek mani zīžu svārki
Ar ozola asinim.
Vai, Dieviņ, vai, Dieviņ,
Kur es tos izmazgašu?
-Mazgà Māras upitê,
Kur deviņi avotiņi.

34043-0
Iestādiju zilu (baltu) pupu
Savâ rožu dārziņâ;
Ta izauga liela gara
Līdz pašàm debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem;
Tur satiku Dieva dēlu
Kumeliņu sedlojot.
Labrīt, labrīt, Dieva dēlis!
Vaj redzeji tēv' ar māti?
-Tēvs ar māti jūrmalâi
Saules meitai kāzas dzer.
-Ej, dēliņi, atpakaļ,
Kaldin' asu zobentiņu,
Kaldin' asu zobentiņu,
Deviņiemi asmiņiem.
-Es nokalu zobentiņu
Deviņiemi asmiņiem,
Es sacirtu Joda (Velna) māti
Deviņiem gabaliem.
Apskrien mani brūni svārki
Joda (Velna) mātes asinim.
Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izmazgàt?
-Meklè tādu ezeriņu,
Kur deviņas upes tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man izkaltèt?
-Meklè tàdu blieķa dārzu,
Kur deviņas saules spīd.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man sarullèt?
Meklè tādu ruļļa namu,
Kur deviņi ruļļi tek.
-Vai, Dieviņ, mīļa Māre,
Kur bij man paglabàt?
Meklè tādu šķirsta lādi,
Kam deviņas atsledziņas.

34043-12
Man bij viena Turku pupa,
To stādiju kalniņâ.
Man izauga gaŗa pupa
Līdz pašàmi debesìm.
Es uzkāpu debesîs
Pa pupiņas zariņiem.
Es atradu melnu Velnu
Pašâ pupas galotnê.
Es to Velnu sakapaju
Deviņôsi gabalôs.
Apskrej mani zīžu svārki
Ar tàm Velna asinìm.
Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izmazgašu?
- Tâi upê izmazgasi,
Kur deviņas straumes tek.
-Pasakieti, labi ļaudis,
Kur es viņus izžāvešu?
- Tâi dārzâ izžāvesi,
Kur deviņas saules spīd.

34043-14
Mēnestiņis nakti brauca,
Es Mēneša ormanitis.
Mēnestiņis man iedeva
Savu zvaigžņu mēteliti,
Savu zvaigžņu mēteliti,
Sešu zaru zobentiņu.
Sakapaju Jodu māti
Deviņôs gabalôs;
Nošļāc manus brūnus svārkus
Jodu mātes aseņiem.
Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izmazgašu?
-Meklè tādu avotiņu,
Kur deviņas upes tek.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus izžāvešu?
-Meklè tādu ozoliņu,
Kam deviņi pazariši.
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus sarullešu?
-Meklè tādu māmuļiti,
Kam deviņas rulletajas,
-Lūdzu Dievu raudadams,
Kur es viņus paglabašu?
-Meklè tādu glāza skapi,
Kam deviņas atslēdziņas.