Pupa - debess trepes.
34039-4 Man bij viena balta pupa, Es nezinu, kur stādìt,- Stādu rožu dārziņâ, Stādu smilkšu kalniņâ? Ta uzauga liela gaŗa Līdz pašàm debesìm. Es uzkāpu debesîs Pa tim pupas zariņiem. Es redzeju Dieva dēlu Kumeliņu sedlojam. Saule veda vedekliņu No Vāczemes šâi zemê. Dieva dēlis līdza jāja, Mežiem galus puškodams: Liepai lika zelta zarus, Ozolam sudrabiņa, Mazajam bērziņam Zaļa vaŗa vainadziņu, Sīkajam kārklišam Uzmauc zelta gredzentiņu. 34039-12 Pērkons veda vedekliti No Vāczemes šài zemê; Saulit' veda velšu pūru, Meža galus puškodama: Ozolami raibi cimdi, Ošam balti pirkstainie, Kļaviņai zīdautiņš Rakstitàm maliņàm, Sīkajiemi kārkliņiem, Visiem vara gredzeniņi. 34039-7 Mēness ņēma Saules meitu, Pērkon' lūdza panāksņôs. Pērkons gāja panāksņôs, Visu zemi puškodams: Kalniņiemi zīda zāli, Ozoliemi zelta lapas, Mazajiemi kārkliņiem Sudrabiņa gredzentiņus. 34039-2 Es iesēju baltu pupu Baltu rožu dārziņâ. Ta uzauga liela gara Līdz pašàm debesìm. Es uzkāpu debesîs Pa pupiņas zariņiem, Pavaicaju Dieviņam, Kur palika tēvs, māmiņa. - Tēvs, māmiņa Vāczemê Saules meitai kāzas dzer. Saule pati pūru veda, Pati pūru izdalija: Priedei zeķes, eglei cimdi, Bērzam smalki prievitiņi, Resnajam ozolam Trim kārtàm zìžu josta, Sīkajiem krūmiņiem Katram zelta gredzentiņš. 34039-8 Pērkons brauca par jūriņu, Aiz jūriņas sievas ņemt. Saul' ar pūru pakaļ brauca, Visus mežus veltidama: Ozolam zelta jostu, Kļavam zelta pirkstainišus, Sīkajiem kārkliņiem Zelta griztus gredzeniņus. 34039-13 Pērkons veda vedekliņu No Vāczemes šâi zemê; Saule veda velšu pūru, Visus mežus puškodama: Ošiņam brūni svārki, Bērzam balta vilnanite, Sīkajam kārkliņam Zaļa vara pakariņi. 34039-17 Saule savu meitu deva Par ūdeni Vāczemêi; Dieva dēli pūru veda, Meža galus kārstidami. Priedei kāre zelta dvieli, Eglei zaļu villainiti; Tiem maziem bērziņiem Zelta griezti gredzeniņi. 34039-5 Man bij viena balta pupa, Kur es viņu iedēstišu? Baltâ smilšu kalniņâ, Tur es viņu iedēstiju. Ta izauga liela gara Līdz pašàm debesìm. Es uzkāpu debesîs Pa tàm pupas lapiņàm; Ieraudziju Dieva dēlu Baltu zirgu seglojam. Labrīt, labrīt, Dieva dēls! Vaj redzeji tēv' un māti? -Tēvs ar māti Vāczemê Saules meitai kāzas dzer. Saule pate pūru veda, Meža galus veltidama: Ozolam raibus cimdus, Liepai baltu villainiti, Mazajam kārkliņam Apzeltitus prievitiņus. 34039-10 Pērkons veda vedekliņu No Vāczemes šài zemê; Dieva dēli pūru veda, Visus mežus veltidami. Liepai lika zelta kroni, Ozolami sudrabiņa, Sīkajiem kārkliņiem Uzmauc zelta gredzeniņus. 34039-18 Saule nesa zelta ziedus, Meža galus veltidama. Eglei deva zelta cimdus, Priedei zelta pirkstainišus, Mazajiem krūmiņiem Visiem zelta vazulišus.
|