Pupa - debess trepes.
34047-13 Saule, meitu izdevuse, Lūdz Pērkoni panākstôs. Pērkons nāca bārdamies, Kam dod meitu Ausekļam. Aizjādams viņš nospēra Divi zelta ozoliņi. Trīs gadiņi Saule rauda, Zelta zarus lasidama. 34047-17 Visas zvaigznes izskaitiju, Ausekliša vien nevaida. Auseklits aizteceja Saules meitas lūkatos. Pērkons brauca pa debesim, Ar Sauliti bārdamies: Saule viņu neklausija, Izdev' meitu Ausekļam. Pērkons, Saulei tītidams, Nosper zelta ozoliņu. Saules meita gauži raud, Zelta zarus lasidama. Visus zarus salasija, Galotnites vien nevaida. Ceturtâ gadiņâ Dabuj' pašu galotniti. 34047-14 Saule veda vedekliņu No Vāczemes šîj zemê; Dieva dēli līdzi jāja, Lūdz Pērkonu panākstôs. Pērkonitis izjādamis Nosper kuplu ozoliņu. Trīs gadiņi Saule raud Pēc ta kupla ozoliņa. 34047-6 Pērkonam trekni ziergi, Tas var jāti vedibâs. Izjādamis, pārjādamis Sasper zelta ozoliņu, Sasper zelta ozoliņu Deviņôs gabalôs. Saulit' lasa raudadama Zeltozola šķēpelites. 34047-0 Man bij viena balta roze, Nezinaju kur stādìt. To stādiju jūrmalêi, Jūŗas smilkšu kalniņâi. Ta uzauga liela gaŗa Līdz pašiem debešiem. Es uzkāpu debesîs Pa tiem rožu zariņim, Es redzeju Dieva dēlu Mellu ziergu sedlojam, Mellu ziergu sedlojam, Jājam sievas lūkoties. Izjādamis, pārjādamis Saspeŗ zelta ozoliņu. Trīs gadiņi Saule raud, Zelta zarus lasidama; Cetortâi gadiņâi Uzjem pašu galokniti. 34047-9 Pērkons jāja ar zibeni Saules meitas precibâs. Aizjādams, pārjādams Sasper zelta ozoliņu. Sērdienite gauži raud, Zelta zarus lasidama. Salasijse zelta zarus, Nopin zelta vainadziņu. Nopinuse vainadziņu, Uzliek sev galviņâ, Uzlikuse galviņâ, Ta aizgāja Vāczemê. Visi kungi brīnijàs: Kur tu tādu kroni ņēmi? Rìgâ pirku, naudu devu, Vāczemê kaldinaju. 34047-4 Mēness savas zvaigznes skaita, Vaj ir visas vakarâ. Ira visas vakarâ, Ausekliša vien nebija. Auseklitis aizteceja Pār jūriņu Vāczemê, Pār jūriņu Vāczemê Saules meitas lūkoties.- Saule, meitu izdevuse, Lūdz pērkoni vedejôs. Pērkoniņš aiziedams, Sasper zelta ozoliņu. Trīs gadiņus Saule raud, Zelta zarus lasidama. Visus zarus salasija, Galotnites vien nevaid. Ceturtâ gadiņâ Atrod pašu galotniti, Atrod pašu galotniti Aiz kalniņa lejiņâ. 34047-16 Stādij' vienu baltu pupu Baltâ smilšu kalniņâ; Ta uzauga tieva gara Līdz pašàm debesìm. Es uzkāpu debesîs Pa pupiņas zariņiem; Tur redzeju Dieva dēlus, Kumeliņus seglojot. Labu rītu, Dieva dēli, Redzejàt tēvu, māti? -Tēvs, māmiņa Vāczemê Saules meitai kāzas dzer. Ausekls ņēma Saules meitu, Pērkons jāja vedibâs; Pa vārtiem iejājot, Nosper zelta ābeliti. Saules meita gauži raud, Zeltābolus lasidama. 34047-2 Mēness ņēma Saules meitu, Pērkons jāja panākšôs; Nojādams, atjādams Nosper zelta ozoliņu. Sērdienite gauži raud Zelta zarus lasidama. Salasijse zelta zarus, Nopin zelta vainadziņu. Visi kungi brīnejās: Kur tu tādu kaldinaji? Rìgâ pirku, naudu devu, Vāczemêi kaldinaju. Visi kungi brīnejàs: Kà tu tiki Vāczemêi? Aizjūdzu Saules zirgus Zaļa vara kamanâs. Piekūst mani Saules zirgi, Sadilst vara kamaniņas. 34047-8 Pērkons brauca pār debesi, Nosper zelta ozoliņu. Saules meita gauži raud, Zelta zarus lasidama. Neraud' gauži, Saules meita, Es līdzešu salasìt.
|