Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
876-0 Ko tu dziedi, rumbas kaklis, Tev jau labi neveicàs; Es dziedaju, man skaneja Caur debešu debešiem. 877-0 Ko tu dziedi, rumbas kaklis, Tev jau lāga neveicàs; Man dziesmiņa izdziedata, Tu vēl lūpas kustinaji. 877-1 Ko tu dziedi, rumbas kaklis, Kad tev labi neskaneja; Es izdziedu piecas dziesmas, Tu tik lūpas plaukšinaji. 878-1 Ko tu dziedi, rata rumba, Kad nav lāga veselibas; Es dziedaju, man skaneja, Man ir laba veseliba. 878-0 Ko, vecais, tu dziedaji, Tev nav labas veselibas; Čīkst tev kauli staigajot, Klab tev zobi runajot. 879-3 Rūca, rūca dunduriši,- Kur tie rūca, kur nerūca? Vaj tie rūca dadzišôs, Vaj manôs brālišôs? 879-2 Rūca, rūca dunduriši,- Kur tie rūca, kur nerūca? Tie nebija dunduriši, Tàs panākstu meitenites. 879-1 Kur tie ŗūca, dunduriši, Vaj tie ŗūca dadzišôs? Kur tie dzieda, bāleliņi, Vaj tie dzieda tautiņâs? 879-0 Kur tie rūca, dunduriši, Vaj tie rūca dadzišôs? Tie nebija dunduriši, Tie bij sveši puiseniši. 880-0 Lai lielàs, ko lielàs, Ko ta maza pedelite! Ta māsàmi kaunu dara, Lāgâ dziesmas nemāceja.
|