Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
865-0 Kas tu tāda dziedataja, Kad tu labi nemāceji! Nāc pie mana raibà buļļa, Tas tev' labi pamācìs. 865-1 Ko dziedaji tu, Jūlite, Tu jau dziesmu nemāceji; Nāc pie mana brūnà buļļa, Tas tev dziesmu pamācìs. 866-0 Kas tu tāda dziedataja, Tev nav lāga dvēselite: Alkšņa koka ta taisita, Suņa dota dvēselite. 866-1 Kas ta liela dziedataja?- Tev nav laba dvēselite; Tev dvēsele noslīkuse (Dziļas jūŗas dibinâ). 866-2 Ko tu dziedi, bezdvēsele, Tev nav lāga dvēselite, Tev nav tāda dvēselite, Kà manam sivenam. 867-0 Klausies, meitu māmulite, Kur meitiņas daiļi dzied; Lai klausàs dēlu māte, Krogâ dēli kāvušies. 868-1 Ko dziedè tu, meitiņ, Tu jau mani nevinnèsi Ne vārdês, ne darbês, Ne saldês valodês. 868-0 Kļava lapa lielijàs, Vīru nest par Daugavu; Tautu dēls lielijàs, Tautu meitu aizdziedàt. Kur tu traka kļava lapa, Vaj tu vīru panesisi! Kur tu nieka, tautu dēls, Tautu meitu aizdziedasi! 868-2 Ko, meitiņa, tu dziedeji, Tev jau skaņi niskaneja; Lai padzieda dundurits, Tas māceja trīcinàt. 869-5 Ko tu dziedi, vēža ļipa, Nieki jauki, ne raženi; Lai dzied mana māsas meita, Tai iet jauki, tai raženi.
|