Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
872-0 Ko tu dziedi, dziedataja, Mana brāļa gribetaja, Mans brālitis zābakôs, Neņems tādu dāra rīkli. 873-0 Ko tu dziedi, ko nedziedi, Tu jau lāga nemāceji; Es māceju, es dziedaju, Es tev kaunu padariju. 873-2 Ko dziedaji tu, Lībiņ, Ka tu labi nemāceji. Nāc pie manis mācities, Man ir dziesmu vācelite. Trīs dieniņas sadziedaju, Vēl ne vāka neatvāzu. 873-1 Ko tu dziedi, vēža ļipa, Tu jau lāga nemāceji; Es māceju, es dziedaju, Es tev kaunu padariju. 874-1 Ko gavile tu, tautieti, Ka tev labi neskaneja; Es gavilu, man skaneja, Man ir jauka valodiņa. 874-0 Ko tu dziedi, rumbas gals, Tev jau lāga neskaneja; Es dziedaju, man skaneja, Man ir skaņa valodiņa. 875-2 Ko tu čīksti, vāģu rumba, Tev jau lāga neveicàs; Laid man vaļu, es dziedašu, Pāri vēram atskanès. 875-0 Ko tu dziedi, rumbas kaklis, Tev jau labi neskaneja; Es dziedaju, man skaneja, Puri, vēri atskaneja. 875-1 Ko tu rūci, ratu rumba, Tev jau lāga neskaneja; Kad es laidu savu balsi, Purvu purvi atskaneja. 875-3 Kò tu dzídi bez dvèseļes, Ni tev kaùlu, ni dvèseļes; Ka es laižu sovu bolsu, Vysi meži nùskanè.
|